(Smiltene, 1998 - 2002)

SASTĀVS

Andris -  vokāls;

Jānis -  ģitāra;

Edijs -  bass;

Valdis -  bungas;

Jānis Januševskis ( no 2000.) - ģitāra.

BIOGRĀFIJA

1998. gada nogalē KURU-KSETRAS esošie dalībnieki Andris un Valdis kopā ar tās pašas grupas bijušo dalībnieku Ediju nolēma dibināt grupu, kas spēlētu hard core, atšķirīgu no KURU-KSETRAS stila. Viņiem pievienojās arī Jānis no KURU-KSETRAS. Līdz ar to KURU-KSETRA beidza pastāvēt, un jaundibinātā grupa CITA ATTIEKSME kļuva par vienīgo grupu visiem tās dalībniekiem.

Sākotnējais sastāvs: Andris - vokāls, Jānis - ģitāra, Edijs -  bass, Valdis - bungas. Pirmās dziesmas iezīmēja arī  precīzāku stilu. Lai gan dažas pirmās dziesmas gluži neatbilda šim raksturojumam, kopumā grupas stilu var nosaukt par old school hard core. Stila ziņā vistuvākās vietējās grupas bija NON-SKID no Valmieras un ONE VOICE no Rīgas. Dziesmu tekstu ziņā vairāk vai mazāk tika turpinātas KURU-KSETRAS tradīcijas (tiesa, pēc atsevišķu grupas dalībnieku vēlmēm daļa dziesmu tekstu bija angļu valodā). Grupas dibināšanas brīdī trīs tās dalībnieki bija veģetārierieši no kuriem viens arī straight edge. Vēlāk visi grupas dalībnieki kļuva par veģetāriešiem vai vegāniem un straight edge kustībā bija vairāki grupas dalībnieki (lai gan nevienu brīdi grupa nav bijusi 100% straight edge).

Pirmais koncerts tika nospēlēts 1999. gada janvārī atpūtas bāzē Slīpi netālu no Smiltenes kopā ar pārējām tā laika Smiltenes grupām (kas pārsvarā spēlēja grunge stilā), kam februārī sekoja uzstāšanās jau plašākai publikai Rīgā uz kuģa Noass, ko organizēja grupa ONE VOICE. Šajā koncertā spēlēja arī SHOVE IT (bijušie TAKE UP ARM) no Cēsīm un NON-SKID. Iespējams, to var uzskatīt par pirmo īsto hard core koncertu Latvijā gan grupu izvēles, gan atmosfēras un publikas ziņā. Jutām, ka gan idejiskā un profesionālā ziņā, gan kopumā Latvijas skatuvē bijām ienākuši jaunā līmenī, nekā tas bija ar KURU-KSETRU. Koncerta reklāma avīzē Diena ar mūsu grupas un Smiltenes pieminēšanu izraisīja interesi Valkas rajona avīzē Ziemeļlatvija, kuras žurnāliste mūs sameklēja, lai intervētu par mūsu “pozitīvo ideoloģiju un sasniegumiem” (tikām nodēvēti par jauniešu grupu, kura „ieguvusi atzinību” Rīgā). Šī paša gada martā Andra Vilkasta studijā Smiltenē ierakstījām 8 dziesmas, kuras paši izdevām kasetē ar nosaukumu We Are Responsible. Pavasarī un vasarā spēlējām koncertus Rīgā (divreiz Dzintarpilī, kā arī Odekolona izlases prezentācijā Studentu klubā), Cēsīs un Mūrmuižā (netālu no Valmieras).

Vasarā  radās plāns aizbraukt nelielā koncerttūrē pa Austrumeiropu (Lietuvu, Poliju un Slovākiju) kopā ar ONE VOICE, kuri gan beigās pārdomāja. Tā kā bijām pilnībā nezināma grupa, turklāt tā bija vasara, tad izdevās sarunāt tikai trīs koncertus, taču braucām pārsvarā tusiņa dēļ. Pirmais koncerts Viļņā sanāca diezgan slikts, jo daži grupas dalībnieki nespēja noteikt robežu, cik daudz viņi spēj patērēt alkoholu pirms kāpšanas uz skatuves. Otrais koncerts Augustovā Polijā bija normāls, bet trešajā koncertā Trebišovā Slovākijā, kurš, cita starpā, bija ļoti labi apmeklēts, pirms mūsu uzstāšanās ieradās policija un to pārtrauca. Koncerta apmeklētāji gan padzina policistus (mēs brīnījāmies par tik cilvēciskiem un vardarbību nemīlošiem policistiem atšķirībā no viņu Latvijas kolēģiem), taču pasākuma rīkotāji, lai neradītu liekas problēmas, izlēma neturpināt koncertu. Vēlāk gan izrādījās, ka naktī uz īsu brīdi bijuši aizturēti bāra īpašnieki, kurā notika koncerts. Muzikālā ziņā īso koncerttūri nevar uzskatīt par izdevušos, taču kļuvām labi draugi ar Polijas un Slovākijas koncertu organizētājiem (pankiem un zaļajiem aktīvistiem) un, pat nebūdami šo skatuvju centrālajās pilsētās, pārliecinājāmies, ka Latvijā vēl tālu līdz tik daudzveidīgai, saliedētai punk/hard core skatuvei ar savu politisko nostāju. Pēc atgriešanās no tūres pārējais gads pagāja salīdzinoši klusi. Vien novembrī nospēlējām divus palielus koncertus Gulbenē un Kuldīgā.

2000. gada sākumā nospēlējām koncertu Līvānos. Saņēmām labu piedāvājumu no Varšavas, kur mums piedāvāja uzspēlēt kā vieniem no lieliskās zviedru grupas INTENSITY koncerta iesildītājiem. Koncerts bija ļoti labi apmeklēts un atmosfēra - brīnišķīga, taču satraukuma dēļ pielaidām ļoti daudz kļūdu un ar savu uzstāšanos bijām ļoti neapmierināti. Martā pēc ilgāka pārtraukuma beidzot noorganizējām koncertu Smiltenes pusē. Šoreiz tas nenotika Slīpos, bet organizējām oficiālu daudzu grupu koncertu Vārtniekos, dažus km no Smiltenes. Bez CITAS ATTIEKSMES tur spēlēja arī TRAUMA, PARANOJA, NON-SKID, ONE VOICE un CANABIS. Šis bija pirmais oficiālais koncerts Smiltenē vai Smiltenes apkārtnē vairāku gadu laikā. Pavasarī un vasarā ļoti aktīvi koncertējām - Rīgā (vairākas reizes Pulkvedī, kur Dambis regulāri rīkoja koncertus, Studentu klubā un labdarības koncertā Put On The Music Ziemeļvalstu ģimnāzijā), Kuldīgā (Zabadakā), Līvānos un Jūrmalā (pasaku mājā Undīne). Spēlējām arī pirmajā festivālā Tabūns, Kuldīgā, kas šķita brīnišķīgs pasākums, līdzīgs Polijas lielajiem punk festivāliem. Oktobrī uzstājāmies Viļņā kā vietējās lietuviešu grupas BRAMBORAK un austrāliešu BY ALL MEANS iesildītāji, kur viņi sāka savu kopīgo Eiropas koncerttūri. Rudenī pamazām briedām jauna albuma ierakstīšanai un nospēlējām divus koncertus - Slīpos un Rīgā, Pulkvedī.

2001.gada janvāra sākumā Viļņas ierakstu studijā Porno Sound ierakstījām 7 dziesmas, kuras Lietuvas leibls Kablio Muzika ar nosaukumu Katram no mums izdeva CDr formātā. Kasetes formātā šo albumu izdevām paši. Martā tam sekoja 2 nedēļu 11 koncertu tūre pa Centrāleiropu - Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Čehiju, Austriju, Slovēniju un Horvātiju. Sagadīšanās pēc tajā pašā laikā un tajā pašā virzienā tūrē brauca arī NON-SKID un HUGO, ar kuriem kopā nospēlējām 2 koncertus - Lietuvā un Čehijā. Dažos koncertos bija ļoti maz cilvēku, bet dažos - vairāki simti. Spēlējām dažādām publikām - pankiem, straight edge hard core publikai, alternatīvā roka cienītājiem utt. Finansiāli palikām mīnusos, bet bija ļoti patīkami spēlēt dažādās bijušā komunisma bloka valstīs un iepazīt turienes skatuvi un cilvēkus. Kopumā tūri var uzskatīt par veiksmīgu. Pēc atgriešanās martā nospēlējām ļoti jauku koncertu Undīnē, Jūrmalā, kā arī trīs koncertus pēc kārtas trīs dienās - Valmierā (Pārgaujas ģimnāzijā), oficiālo albuma prezentācijas koncertu Rīgā (Saksofonā) un Mūrmuižā. Sakarā ar jauno CD un tūri tikām uzaicināti uz divām intervijām tiešraidē radio KNZ.

Līdz vasaras vidum tam sekoja uzstāšanās Put On The Music Ziemeļvalstu ģimnāzijā (Rīgā), Saksofonā (Rīgā) un festivālā Tabūns (Kuldīgā). Tad kopā ar Dambi sākām rīkot ārzemju hard core grupu koncertus Latvijā. Kā pirmā grupa jūlijā atbrauca pazīstamā ENDSTAND no Somijas. Diemžēl viņu koncerts Saksofonā, kurā spēlēja arī CITA ATTIEKSME, bija ļoti maz apmeklēts, taču uz nākamajiem mūsu rīkotajiem koncertiem jau nāca arvien vairāk cilvēku. Augustā uzstājāmies atkal Undīnē, kur organizācija Zaļā Brīvība akcijas pret ģenētiski modificētiem organismiem ietvaros rīkoja koncertu.

Augusta beigās notika neticamais - uz Rīgu atbrauca un uzstājās slavenā  amerikāņu old school hard core grupa GOOD CLEAN FUN. Viņu koncertu tāpat kā ENDSTAND organizējām (un paši arī bijām vieni no iesildītājiem) Saksofonā. Šoreiz cilvēku bija daudz. Septembrī Valmieras pilsētas svētkos spēlējām pilsētas centrā uz brīvdabas skatuves, kur sevi pasniedzām kā grupu CITAS KAPUCES (jo visi spēlējām kapucēs), drusku parodējot pirms nedēļas kļūdaino afišu Cēsīs (bijām uzaicināti, bet traģisku apstākļu dēļ atcēlām savu uzstāšanos), kur bijām nodēvēti par grupu CITA ALŪKSNE.

Vasarā  Jānis kopā ar savu draudzeni Sanitu izdeva zīna Austra pirmo numuru (vēlāk izrādījās, ka vienīgo), kurš bija gan par mūziku, gan dažādām politiskām un sociālām tēmām.

Septembrī  grupa devās 3 koncertu minitūrē uz Baltkrieviju (Vitebsku un Minsku) un Lietuvu (Viļņu). Minskas koncerts ar daudz cilvēkiem un ideālu atmosfēru kļuva par vienu no labākajiem CITAS ATTIEKSMES pastāvēšanas vēsturē. Acīmredzot Krievijā un Baltkrievijā mūsu pārizdotā pirmā kasete, kas pārdota vairākos simtos eksemplāru, bija nesusi augļus. Pēc koncerta apmeklētāji iesaistījās ielu kaujās ar nazi skinhediem. 19. oktobrī Saksofonā, Rīgā organizējām amerikāņu politiskās metal core grupas CATHARSIS koncertu, taču iekšēju problēmu dēļ viņi pārtrauca savu Eiropas tūri tieši pirms Rīgas koncerta un līdz ar to Latvijas klausītājiem gāja secen šīs slavenās grupas priekšnesums. Koncerts gan notika, taču tikai ar vietējo grupu piedalīšanos. Oktobra beigās bijām ieplānojuši nedēļu garu dažu koncertu tūri pa Somiju un Zviedriju, taču tā kā Zviedrijā izdevās sarunāt tikai vienu uzstāšanos, tad finansiālu apsvērumu dēļ nospēlējām tikai 2 koncertus - Tamperē un Helsinkos (Somijā).

2002. gads pagāja ik pa laikam uzstājoties (klubā Depo Rīgā, Slīpos, privātā dzimšanas dienas pasākumā Cēsīs, brīvdabas festivālā Operācija 3 Kocēnos netālu no Valmieras un citur), kā arī strādājot pie jaunām dziesmām un gatavojot jaunu CD. Jau kādu laiku visi bijām pārvākušies dzīvot, mācīties un strādāt Rīgā, tāpēc mēģinājumi notika tur. Vasarā izdomājam, ka grupas skanējumam pietrūkst vienas ģitāras un par dalībnieku kļuva Jānis Januševskis no grupas PEST OF A CHILD. Līdz ar to skanējums kļuva daudz profesionālāks un svaigāks. Septembrī un oktobrī Rīgā, studijā Fēnikss ierakstījām 6 dziesmas, kuras Kablio Muzika izdeva CD ar nosaukumu Cita Attieksme. Rezultātā mūsu dziesmas kļuva melodiskākas, skumjākas un ne tik agresīvas, kā iepriekš. Ar padarīto darbu bijām ļoti apmierināti, taču tajā pašā laikā sapratām, ka grupa laikam savu potenciālu ir izsmēlusi, jo gandrīz visiem grupas dalībniekiem bija doma par kaut ko jaunu (kas nebūtu old school hard core stilā), bet viens no grupas līderiem Jānis vispār sāka apsvērt beigt nodarboties ar mūziku. Līdz ar to likās, ka ilgi grupa vairs nepastāvēs. Novembrī devāmies Eiropas koncertturnejā, kas iesākas Rīgā klubā Depo ar CD prezentācijas pasākumu, un turpinājās Zabadakā Kuldīgā, Viļņā (Lietuva), Kauņā (Lietuva), Salčiņinkos (Lietuva) un Ļubļinā (Polijā). Visi koncerti bija ļoti labi, par dažiem var pat teikt - izcili. Diemžēl tūri nācās pārtraukt, jo busam radās tehniskas problēmas un neriskējām braukt tālāk. Līdz ar to atcēlām divus atlikušos koncertus Hamburgā (Vācijā) un Ģentē (Beļģijā). Pēc tūres vēl jo vairāk kļuva skaidrs, ka esam drusku noguruši no kopā muzicēšanas un šis ieraksts un tūre ir maksimums, ko varam sasniegt. CD prezentācijā Rīgā solītais atvadu koncerts tā arī diemžēl palika nenospēlēts.

Andris un Jānis Januševskis (kurš turpināja spēlēt PEST OF A CHILD) pēc tam nodibināja grupu WHEN MY AUTHORITIES FALL, bet Edijs pēc laika pievienojās grupai INOKENTIJS MĀRPLS, kā arī vēlāk izveidoja savu grupu VISMAZ 3 VĀRDI, kurai piebiedrojās arī Andris.

Jānis Reinsons, februāris/2010.

DISKOGRĀFIJA

1999 -  CITA ATTIEKSME We Are Responsible, kasete/ Austra;

1999 - dziesma To nenozīmē HC izlasē Odekolons 98/99, kasete, HUBB;

1999 - four-way-split-tape We All Are Positive,  kurā iekļautas visas 8 dziesmas no albūma We Are Responsible, kasete/ Sharapow Sound System (krievija);

2001 - CITA ATTIEKSME Katram no mums!, kasete/ Austra;

2001 - CITA ATTIEKSME Katram no mums!, CDr/ Kablio Muzika(lietuva);

2001 - dziesma Time has come izlasē Tabūns 2000, kasete/ Nekac Ieraksti;

2001(?) - dziesmas: Katram no mums, Choose Human Rights, Tas ir genocīds un Labāk paklusē izlasē Take No Heroes, CD/ W.G.F., Boisleve, Refuse un citi leibli;

2002 - CITA ATTIEKSME Cita Attieksme, CDr/ Kablio Muzika(lietuva);

2002 - dziesmas Labāk paklusē un Atceries! izlasē Tabūns 2001, CDr, Nekac Distribuciya;

2002(?) - dziesma Vārda brīvība izlasē Latvijas punk/HC, CDr/ HUBB;

2002(?) - dziesma Katram no mums izlasē Odekolons 2001, CDr,/HUBB;

2002(?) - dziesmas Katram no mums, Choose Human Rights un Labāk paklusē izlasē Schlag ein auf die Feinde der Kulturrevolution, CD/ Jump Up Schallplattenversand(vācija);

2003 - dziesmas  How Long? un Once Again izlasē HC.LV Compilation Volume 1, CDr, HC.LV;

???? -  CITA ATTIEKSME „We Are Responsible“, kasete/ Taste Of Blood Records (slovākija);

???? - CITA ATTIEKSME „We Are Responsible“ + „Katram no mums!“, kasete/ Just a Life (baltkrievija);

( Smiltene, 1997 - 1998 )

SASTĀVS

Jānis - ģitāra, vokāls;

Edijs - bass;

Gatis - bungas;

Andris - bass;

Valdis - bungas.

BIOGRĀFIJA

Grupa KURU-KSETRA, kuras nosaukums ņemts no indiešu mitoloģijas ( izrunā kā kurukšetra ), tika izveidota 1997. gada beigās, kad bijušais ALERĢIJAS basists Edijs atgriezās no Somijas un vienlaikus atradās arī cilvēks, kurš sāka mācīties spēlēt bungas un vēlējās spēlēt punk grupā.

Pirmais sastāvs bija šāds: Jānis (ex-ALERĢIJA) - ģitāra, vokāls, Edijs (ex-ALERĢIJA) - bass un Gatis - bungas. Kopumā tas bija laiks, kad Smiltenē uzradās vairāki cilvēki (dažus gadus jaunāki par bijušajiem ALERĢIJAS dalībniekiem), kuriem sāka interesēt alternatīvā mūzika. Mūs bija pārņēmis liels entuziasms, jo bija cerība, ka uz koncertiem Smiltenē nāks ne tikai mūsu draugi tusiņa pēc, bet arī citi cilvēki, kuriem interesētu šāda mūzika. Uzreiz tika nolemts, ka vēlamies spēlēt agresīvāku mūziku nekā ALERĢIJA un pievērsties vairāk pasaules punk/hard core mūzikai ar attiecīgiem tekstiem - pret nacionālismu un kapitālismu, kā arī par dzīvnieku tiesībām. Divi KURU-KSETRA dalībnieki bija veģetārieši, kas tā laika Latvijas skatuvei bija ļoti rets gadījums.

Pirmo koncertu nospēlējām ļoti jocīgā pasākumā Priekuļos, netālu no Cēsīm. Tas bija koncerts, kurā spēlēja dažādas mācību iestāžu grupas atšķirīgos stilos - sākot ar šlāgeri un beidzot ar roku, un mēs bijām gandrīz vienīgie sava stila pārstāvji. Patiesībā par nospēlēšanu to grūti nosaukt, jo laikam nevienu no trim ieplānotajām dziesmām līdz galam lažu dēļ tā arī nenospēlējām. Tā kā katrai grupai festivāla beigās pienācās kāda balva, tad mums tika piešķirta balva par „garākajām pauzēm”.

1998. gada janvārī Smiltenē Andra Vilkasta studijā ierakstījām 3 dziesmas, kuras gan ierakstā sanāca daudz maigākas (īpaši vokāla ziņā), nekā spēlējām mēģinājumos un koncertos. Kopā ar divām tikko izveidotām Smiltenes grunge grupām WHY REFUSE? un INSANE izveidojām mēģinājumu telpu divu šo grupu dalībnieku mājās, kura ar humoru tika nodēvēta par NTC - Neatkarīgo tīņu centru. Sekoja daži koncerti Smiltenē - jau pieminētajā NTC, kā arī atpūtas bāzē Slīpi, kas atradās apmērām 10 km attālumā no Smiltenes un kura īrei visi apmeklētāji sameta naudu par telpām - tas bija tāds kā slēgtais koncerts, kas publiski netika reklamēts. Spēlējām arī Valmierā Saimona un Māras mājas pagrabā koncertā ar nosaukumu Psihais Valentīns.

1998. gada pavasarī braucām uz Rīgu, lai Tornī ierakstītu dziesmas, kuras veiksmes gadījumā varētu izdot kasetē. Taču grupas dalībnieku strīda dēļ ierakstīt izdevās tikai vienu dziesmu. 1998. gada vasarā nospēlējam vēl trīs koncertus - palielā brīvdabas koncertā Viļņā, Valmierā un Slīpos. Jāpiebilst, ka visi KURU-KSETRAS koncerti šajā sastāvā bija diezgan lažaini, jo jāatzīst, ka dziesmas bijām izdomājuši sarežģītākas un ātrākas, nekā paši spējām nospēlēt. Pēc tam vairāku ieilgušu iekšēju konfliktu dēļ, kā arī bundzinieka spēlēt nevēlēšanās dēļ Jānis palika viens. Pēc nopietnām pārdomām, vai ir vērts turpināt grupas pastāvēšanu, tika sameklēts Andris (basģitāra) un Valdis (bungas), kuri iepriekš spēlēja Smiltenes grunge grupās. Atsākām mēģinājumus, un tāpat kā gada sākumā tikai citā sastāvā Andra Vilkasta studijā ierakstījām 3 dziesmas. Novembrī nospēlējām koncertu Līvānos. Taču tad bijušais KURU-KSETRAS basģitārists Edijs kopā ar Andri un Valdi nolēma dibināt grupu CITA ATTIEKSME, kura spēlētu tīru hard core, un Jānis piekrita tai pievienoties. Līdz ar to tika izlemts par KURU-KSETRAS pastāvēšanas beigšanu.

Info: Jānis Reinsons/aprīlis - 2008

DISKOGRĀFIJA

1998 - dziesma Reklāma izlasē Odekolons 97/98, kasete/ HUBB;

1998 - dziesmas: Urlas likumi, Reklāma, un Nedrīkstam būt toleranti izlasē Krunciņa piedurknē vol.1, kasete/ EPO tapes;

1999 - dziesma Tas nav sports izlasē Weird System 7″ EP/ The Beard Is Weird Records;

FOTO

(Smiltene, 1995 - 1997)

SASTĀVS

Jānis – ģitāra, vokāls;

Madis – ģitāra; bungas

Armands – bass;

Andris – bungas;

Edijs – bass.

BIOGRĀFIJA

Grupa ALERĢIJA, kuru laikam var uzskatīt par pirmo Smiltenes neatkarīgās mūzikas grupu, tika dibināta 1995. gada pavasarī. Sākotnējais sastāvs: Jānis – ģitāra, vokāls, Madis – ģitāra, Armands – bass un Andris – bungas. Tikai vienam vai diviem no grupas dibinātājiem bija interese par alternatīvo mūziku, bet pārējie  (ar interesēm par dažādu mūziku – sākot no repa līdz popmūzikai un džezam) tika sameklēti no draugu vidus. Konkrēts stils, kādā spēlēt, nebija izdomāts, bet bija skaidrs, ka gribam spēlēt alternatīvu mūziku un pieturēties pie tādas underground mūzikas ideoloģijas, kādu propagandēja Tornis, ar kura dažiem cilvēkiem bija nodibināti kontakti. Pašiem tajā laikā vēl trūka informācijas, lai konkrētāk raksturotu savu mūziku, bet drusku vēlāk citi to dēvēja gan par alternatīvo popmūziku ar fūzētām ģitārām, gan par kaut ko līdzīgu agrīnajam britu pankrokam. Dziesmu teksti bija tikai latviešu valodā un pārsvarā par sociālām vai politiskām tēmām. Tajā laikā tuvākās mums zināmās underground grupas atradās tikai Rīgā, kas toreiz likās pārāk tālu no Smiltenes. Tādēļ pirmos koncertus organizējām bez citu grupu piedalīšanās. Pirmais koncerts notika 1995. gada 31. augustā Smiltenes kultūras namā, kura vadība tajā laikā bija ļoti pretimnākoša. Par lielu brīnumu, uz šo koncertu atnāca kādi 30 cilvēki, un tas, pilsētai ar 6000 iedzīvotājiem, kurā bija ne vairāk par pāris neatkarīgās mūzikas drīzāk klausītājiem, nevis faniem ir diezgan daudz. Koncertu varējām uzskatīt par izdevušos, un tas deva entuziasmu, ka kaut ko spējam paveikt. Spēlēšana ārpus Smiltenes gan joprojām tika uzskatīta par diezgan tālu sapni, bet visiem bija skaidrs, ka jāturpina spēlēt un jānodibina kontakti ar kādas citas pilsētas grupām, kuras varētu uzaicināt piedalīties kādā koncertā. Līdz 1995. gada beigām nospēlējam vēl dažus koncertus Smiltenē. Uz vienu no tiem uzaicinājām arī Jelgavas grupu WITH CUT, kura tikko bija izdevusi kaseti un nedaudz paspīdējusi arī oficiālajā Latvijas mūzikas presē, bet nezināmu iemeslu dēļ viņi līdz Smiltenei tā arī neatbrauca. Uz vienu no šiem koncertiem atnāca gandrīz simts cilvēku, taču tam par iemeslu bija vidusskolas sarīkojumā pārāk agri beigusies diskotēka, kā rezultātā visi tusēt gribošie jaunieši atnāca uz mūsu koncertu kultūras namā. Gadu mijā iepazināmies ar Saimonu un Māru, kuri tobrīd dzīvoja Valmierā, un Saimons nesen bija izdevis „Peasants With Pichforks„ LP. No Saimona uzzinājām, ka Valmierā ir vairākas punk grupas, no kurām viena – Ņeļudi – pat izdevusi kaseti. Aptuveni tajā pašā laikā no rajona laikraksta arī uzzinājām, ka Valkā ir viena death metal un viena klasiskā roka grupa, ar kurām varētu kopā satusēt. Tas viss beidzās ar tajā laikā vislielāko koncertu Smiltenē, kad 1996. gada martā vienā no galvenajiem Smiltenes bāriem/restorāniem notika 5 grupu koncerts, kur bez ALERĢIJAS spēlēja arī Head On Shoulders (Valmiera, punk), Backtalk (Valmiera, rapcore), Sacrelige(Valka, death metal) un vēl viena Valkas grupa bez nosaukuma, kas spēlēja aptuveni Jimi Hendrix stilā. Bāra/restorāna vadību manāmi šokēja Valmieras jaunieši ar grebenēm, un mēs, kā koncerta organizētāji tikām pat brīdināti ar policijas izsaukšanu, bet viss noritēja bez starpgadījumiem. Likās, ka nu maisam gals ir vaļā un sāksies aktīvāka spēlēšana koncertos gan citās pilsētās, gan arī Smiltenē, jo pasākumus Smiltenē varētu taisīt biežāk, ja uz tiem ierastos arī publika no kaimiņu pilsētām. Taču tuvāko 2 mēnešu laikā no grupas aizgāja divi dalībnieki – Armands un Andris. Vienu brīdi jau likās, ka grupa tā arī beigs pastāvēt, jo nebija neviens, kurš spēlētu šo cilvēku vietā. Taču tad izdomājām tādu risinājumu, ka Madis turpmāk spēlēs bungas, bet basu tikko atrasts basģitārists Edijs. Madis bija tikai dažas dienas kā sācis mācīties bungas, kad no Rīgas pienāca vēstule no Andžoņa (manu telefona numuru bija pazaudējis, tādēļ piezvanīt nevarēja), ka Dambis no Torņa dabūjis mūsu pirmo koncertierakstu un ielicis vienu dziesmu gadskārtējā izlasē „Odekolons”. Turklāt viņš vēlas, lai mēs esam starp trijām grupām (kopā ar Drazza un Yulunga), kas pēc dažām dienām  Rīgā spēlēs izlases prezentācijā klubā „Mad Mix”, un afišas jau esot sadrukātas un izlīmētas. Nebija cita varianta – tāda izdevība bija jāizmanto. Koncerts mums pavēra jaunus apvāršņus un sapratām, ka varam spēlēt arī Rīgā ( līdz tam visi koncerti bija tikai Smiltenē), taču mūsu uzstāšanās bija ļoti slikta, ar daudzām kļūdām, jo bundzinieks vēl īsti nebija apguvis minimālās spēlēšanas prasmes. Turpmākais 1996. gads grupai bija ļoti veiksmīgs. Spēlējām daudzus (gandrīz katru mēnesi) koncertus Valmierā (Saimona un Māras mājas pagrabā vai pagalmā), uzstājāmies arī palielā alternatīvo un smago grupu koncertā Valkā, kā arī lielā Igaunijas dažādu stilu jauno grupu festivālā „Raudtee Rock” Valgā (Igaunija), kā arī paši organizējām koncertu Vidzemes ciematā netālu no Smiltenes, kurā spēlēja daudzas Valmieras grupas un Sirke no Rīgas. 1996. gada maijā Andžons mūs ierakstīja Torņa studijā Rīgā, kā rezultātā paši izdevām 9 dziesmu kaseti ar nosaukumu „Kas vajadzīgāks mūsu sabiedrībai?”. Atsauksmes par to underground presē bija ļoti dažādas – no ļoti slavinošām līdz izcili negatīvām. Septembrī grupas līderis Jānis sāka studēt Rīgā, taču mēģinājumi neapstājās – tie notika nedēļu nogalēs. Sapratām, ka mūsu dziesmas ir pārāk vienveidīgas un mēģinājām ieviest nedaudz dažādības, taču traucēja tas, ka pietrūka spēlētprasmes. 1997. gadā Smiltenē Andra Vilkasta studijā ierakstījām 7 dziesmu kaseti „Gods kalpot Latvijai!”, kurā teksti jau ir politiski asāki, radikālāki un tajā pašā laikā arī depresīvāki. Viena no šīm dziesmām vēlāk tika iekļauta Vācijā iznākušajā pasaules punk izlasē „Punk Rock Makes The World Go Round” izlasē CD/LP formātā. 1997. gadā sākumā nospēlējām dažus palielus koncertus (Smiltenes kultūras namā festivāls „Nesamākslotās jūtas”, Valmieras ģimnāzijā un Cēsu Draudzīgā Aicinājuma ģimnāzijā), taču vienlaicīgi jutām, ka sākam sevi izsmelt. Edijs bija nolēmis braukt uz kādu laiku strādāt uz Somiju, Madis izlēma, ka turpmāk nevēlas spēlēt bungas…

Tapa skaidrs, ka Smiltenē jaunu sastāvu savākt neizdosies un tika paziņots par ALERĢIJAS izjukšanu. Kā pēdējais koncerts 1997. gada maijā tika nospēlēts „Odekolons” izlases prezentācijas koncertā Ķīpsalas „Robinsonā”, kurā piedalījās daudzas grupas un kurš kļuva bēdīgi slavens ar Rīgas punk grupu Cui-Cui un Kus-Kus pievēršanos atklātai nacisma propagandai un divu valmieriešu (līdz tam viņu draugu) piekaušanai pēc koncerta, par iemeslu minot viņu grupu dziedāšanu angļu valodā.

Info: Jānis Reinsons/ aprīlis – 2008

DISKOGRĀFIJA

1996 – ALERĢIJA „Kas vajadzīgāks mūsu sabiedrībai?”, kasete, 9 dziesmas/ pašu izdots;

1996 - dziesma Zudusī laime izlasē ODEKOLONS ’95, kasete/ HUBB;

1997 - ALERĢIJA „Gods kalpot Latvijai!”, kasete, 7 dziesmas/ pašu izdots;

1997 - dziesma Jūs izlasē ODEKOLONS 1996, kasete/ HUBB;

1997 - dziesma Jaunie civilizācijas sasniegumi pasaules punk izlasē PUNK ROCK MAKES THE WORLD GO ROUND, CD/LP/ Teenage Rebel Records (Vācija).

FOTO