( Rīga, 1997. - 2001. )

SASTĀVS

Fels - ģitāra, bungas, vokāls, bass, u.c.;

Vjačeslavs - vokāls, teksti, flauta, taustiņi, u.c.;

Jevgeņijs „Džonsons”- bass, ģitāra;

Irina - taustiņi, vokāls.

BIOGRĀFIJA

Maskačkā ir kāda daudzdzīvokļu hruščovene, vienā no tās korpusiem ir pagrabs, kur glabājās pāris tumbas, mikserpults un bungu komplekts. Tas viss kopā saucās studija “Бред-рекордз“, kuru vadīja biedra Fēliksa (Fels) stingrā dzelzs roka. Sākās viss apmēram 1997.gadā, kad pagrabā darbojās Rīgas andergraundam piederīgas personības.

Nu jau vairs neviens skaidri nepateiks cik pavisam cilvēku šajā pagrabā pabija periodā no 1997. līdz 1998.gadam, Instrumenti ceļoja no rokas rokā, tekstiem noderēja pilnīgi viss, vienalga, vai tas būtu 20.-30.gadu padomju avangards, sociālreālistiski teksti, dzejolīši no pornožurnāla „Ješčo” vai pat dzejolīši no bērnu krājuma, kurš tika atrasts turpat pagrabā.

Ap 1998.gada vasaru sastāvs nostabilizējās : Fels - ģitāra, bungas, Vjačeslavs - vokāls, Jevgeņijs - bass, Irina - taustiņi. Vjačeslavs БРЕД-ПРОЕКТ daiļradi papildināja ar savu dzeju. Bundzinieka problēma atrisinājās, pateicoties atradumam šī vārda tiešākajā nozīmē - tā izrādījās Rīgas centrālajā universālveikalā iegādāta Alesis bungmašīna. 1999. gada ziemas beigās tādā sastāvā tika ierakstīts pirmais studijas albums “Тело-вечер”, kas līdz pavasarim pašu spēkiem tika izdots kasetes formātā. Tad arī notika pirmā publiskā uzstāšanās kādā Jūrmalas vasarnīcā sarīkotā pasākumā, kuru rīkoja populārā personība Karls Hlamkins. Jāatzīst, ka no paredzētajiem 6-7 projektiem uzstājāmies vienīgi mēs un pats Karls. Koncis pagāja vienkārši brīnišķīgi, bet nepatikšanās sākās uzreiz pēc tam. Iesākumam veikalā saplīsa tikko kā nopirktā litrīgā šņabja pudele. „Huiņa“, noteica Fels, „Paņemsim vēl!”, kas arī tika darīts. Jau vēlā vakarā posāmies atpakaļ uz Rīgu, kur nonācām apmēram vienos naktī, tiesa gan tikai puse no visa sastāva un bez puses no visiem instrumentiem , kas veiksmīgi tika pazaudēti ceļojot cauri Pārdaugavas dzertuvēm un mikrorajoniem.

Instrumentālais balanss drīz vien tika atgūts, ko nevarētu teikt par sastāvu. Līdz vasarai palikām trīs - Fels, Vjačeslavs un Jevgeņijs. Jūlijā nospēlējām un ierakstījām dzīvokļa konci pie Vjačeslava par godu viņa paša dzimenei, pie viena arī uztaisījām ierakstu ar Ievu (IEVA UN BRED-PROJEKT), kura īpaši tam tika uzaicināta uz Fela dzimeni. Vēlāk abus ierakstus izdevām vienā kasetē. Rudens vidū grupa pārtapa par duetu (Fels un Vjačeslavs). Pēc dažiem mēnešiem gan atgriezās arī Jevgeņijs.

Bet tikmēr lēni un nepielūdzami apgriezienus uzņēma alko-narko gaļasmašīna, ko ļoti veicināja arī pagraba ģeogrāfiskā atrašanās vieta. No trijām pusēm to ieskāva narkotočkas, bet no ceturtās puses - Rīgas alus darītava. 2000. gada ziemā mēģinājumi visbiežāk pārvērtās gājienos uz točku (ar iegriešanos alus rūpnīcā) un tam sekojošiem psihoaudio eksperimentiem, lai gan reizēm nenonāca pat līdz tam, ņemot vērā, ka mēģinājumu nokavējušais , atnākšanas brīdī atrada  savus kolēģus jau pilnīgā bezfilmā.

Taču uz pavasari sākām daudzmaz atjēgties un savā „zelta sastāvā” (Fels, Vjačeslavs, Jevgeņijs un Alesis) nobliezām konci kurinātavā uz Tallinas ielas, kas lepni tika dēvēts par Rīgas rokklubu. Ap maija vidu atkal tika kaut kur nozaudēta liela daļa instrumentu un aparatūras. Vairāku dienu garumā ievilkusies dzeršana par godu Jevgeņija dzimenei (t.s. „Džonsona dzimšanas diena”) beidzās ar to, ka svinību vaininieks kopā ar draugu Kuču aizgāja uz alus rūpnīcu,  neaizslēdzot aiz sevis pagraba durvis. Tā rīkoties rajonā, kur visi pirmo, un bieži vien arī otro stāvu logi un balkoni nocietināti restēm, bet kāpņutelpām priekšā gandrīz vai bruņudurvis, nebija īsti prātīgi. Bet par kādu prātu varēja būt runa trešajā vai ceturtajā kodiena dienā? Vēl jo vairāk, instrumentu pazušana pat netika pamanīta uzreiz, bet tikai pēc dažām stundām, dzerot 5 litrus alus tajā pašā pagrabā!

Tas jau bija beigu sākums. Vasarā  faktiski nespēlējām, tikai septembrī savācāmies uz pāris mēģiem un tiem sekojošajam koncim „Saksofonā” 2000.gada 12.augustā, kurš tika veltīts Jegoram Ļetovam (dažādi dzimšanas dienu datumi jau bija kļuvuši gandrīz vai par tādu kā BRED-PROJEKT firmas zīmi). Spēlējām sekojošā sastāvā: Fels - ģitāra, Vjačeslavs - vokāls, Jevgeņijs - bass, Dimons - bungas. 2001.gada Fels un Vjačeslavs kompī ierakstīja БРЕД-ПРОЕКТ pēdējo kaseti „Dva Vedra Gagarina“, no kuras viena dziesma iekļuva arī Latvijas underground izlasē „Odekolons“.

Info: http://machinamentvm.livejournal.com/13448.html, decembris 2009.

DISKOGRĀFIJA

1998 - BRED-PROJEKT “Злое собрание неверных“, kasete/ БРЕД-РЕКОРДЗ;

( сборник репетиций 1997-98 )

1999 - BRED-PROJEKT “Тело-вечер“, kasete/ F.E.L. RECORDS;

1999 - BRED-PROJEKT “Geburtstage.Live”, kasete/ БРЕД-РЕКОРДЗ;

( часть 1: 11.07.1999 “День Рождения ВВС“,
часть 2: Ieva un Bred-Projekts - 25.07.1999 “День Рождения Фела” )

2001 - BRED-PROJEKT “Два ведра Гагарина“, kasete/ БРЕД-РЕКОРДЗ;

2001 - dziesma Haben Baben izlasē ODEKOLONS  2000, kasete un CDr/ HUBB;

2010 - BRED-PROJEKT “1997-2001“, web-relīze/ KUNDALINI.

FOTO

( Uzvara-Bauska-Rīga, 1997. - 2000. )

SASTĀVS

Turx ( Jānis Turks ) - ģitāra;

Mārtiņš Celms - vokāls;

Valdis Dzilnavs - bass;

Raimonds Jasūns - bungas;

Andis Dzilnavs - perkusijas, bungas;

Agris Ernestsons - vokāls.

BIOGRĀFIJA

NEPATIKŠANAS ANNAS BRIGĀDĒ aizsākās 1997. gada vasarā, nejauši satiekoties un kopā iedzerot. Bariņš jauniešu bija devušies uz Uzvaru (Bauskas rajons) meklēt savādāk domājošos un caur paziņu paziņām bija nonākuši līdz manai mājai, kur neejošā satiksmes autobusā bija izveidota tāda kā mēģinājumu telpa ar pārnakšņošanas iespējām. Tā iepazinos ar Valdi Dzilnavu, kurš sāka mācīties spēlēt basu. Pie bungām tika sēdināts mans kaimiņš Raimonds Jasūns. Satiekot savu kursa biedru un izstāstot par tādu kā mūsu underground grupeles veidošanos, šis bija ar mieru dot savas vokālās un teksta pērles. Mārtiņš Celms bija kļuvis par vokālu.
Tā kā tuvojās ziema, nācās pārvākties no autobusa uz istabu, kur arī tika radītas pirmās dziesmas: Pohuj, Go Urla Go, Pēdējie svētki, Agresija.
Valdim Dzilnavam bija brālis, kurš arī bieži piedalījās mēģos un varēja aizstāt buņģieri, ja šis netika.

Vecā gada mijā, tādā drunk atmosfērā tika ierakstīts Vecsaule live - demo „Vecsaule is the best place for fucking new year!” (13 dziesmas). Pašam tas ieraksts nav saglabājies.
1998. gada vasarā uzspēlējām pirmo koncertu  Ziemeļvalstu ģimnāzijā kur visus izdzenāja sargs. Otrais koncis bija Jūrmalas „Undīnē”, kur sapazināmies ar tikko radušos PND, kuri tur spēlēja savu pirmo koncertu.
1998. gadā oktobrī ierakstījām pirmo demo „Āķis Āķējas” (4 dziesmas), un drīz pēc ieraksta mūsu vokālistu savāca militāristi uz obligāto dienestu. Viņa vietā tika pieaicināts Agris Ernestsons kas tagad ir PND sastāvā un bungas pēc nesaskaņām (agresijām) ar iepriekšējo buņģieri, sāka spēlēt Andis Dzilnavs .
Ap 1999. gadu tika nospēlēts koncerts Gulbenē pēc kura bija neliela depresija. Atgriežoties no armijas pamatsastāva vokālistam, 2000.gadā tika ierakstītas pāris dziesmas ar abiem vokāliem. Šis ieraksts tā arī palika mājas kolekcijā. Ar to arī beidzās NEPATIKŠANAS ANNAS BRIGĀDĒ.

Dzīves iespaidā dziesmas palika depresīvākas un nopietnākas. Tāpēc tika nomainīts nosaukums uz VOLENS NOLENS ( no latīņu valodas- gribot negribot ), kas bija tas pats N.A.B. tikai mūzikas formāts cits - depresive rock/indie. Ir saglabājies vienas dziesmas ieraksts, bet materiāls bija 7-ām dziesmām. Pēc vienīgā koncerta „Saksofonā”, sākām nīkuļot un tā arī viss palika pagātnei…

Info: Jānis Turks/ marts 2009 .

DISKOGRĀFIJA:

1997 - N.A.B. „Vecsaule is the best place for fucking new year!“, kasete/ neizdots;

1998 - N.A.B. „Āķis āķējas“, kasete/ pašu izdots;

1999 - dziesma Pohuj izlasē ODEKOLONS 98/99, kasete/ HUBB.

( Rīga, 1982 - 1986 )

I SASTĀVS

Igors Vasiļjevs (Linga) - bungas, vokāls;

Gints Sola - ģitāra;

Gvido Seikāns - ģitāra.

BIOGRĀFIJA

Visticamāk, bija viena no pirmajām grupām Latvijā, kas aizsāka spēlēt pankroku. 1982. gada vasarā to dibina kaimiņi Igors Linga ( tad vēl - Vasiļjevs)  un Gints Sola, kurš kopā ar Gvido Seikānu spēlēja grupā BURKĀNI. Šī trijotne, tad arī veido grupas pirmo sastāvu. Sākotnējais grupas nosaukums ir JŪRAS MĒSLI, „mēsli” -  tā kā panki, bet „jūras” -  tā kā priekš Padomju Savienības, jo runa iet par jūras mēsliem, tāds mākslīgs aizsegs. Šādā sastāvā grupa sniedz savu pirmo koncertu leģendārajā Iecavas festivālā „Pie vecmāmiņas”, kopā ar vairākām citā tā laika underground grupām.

Igoram iet visai grūti ar dziedāšanu un bungu dauzīšanu, tamdēļ grupā tiek pieņemts arī atsevišķs vokālists Igora draugs Vilnis Linužs.

„Vilnim balss nebija nekāda, bet viņš labi izskatījās pie mikrofona. Viņam bija balti mati, viņš bija albīns  no dabas, auskari ausīs, tēvs viņam bija jūrnieks, viņš vienmēr bija labi ģērbies, interesantās stilīgās drēbēs. Teiksim - zaļas bikses un sarkani zābaki. Viņš izskatījās nevis pēc panka, bet, teiksim, kā panks un kaut kas mazdrusciņ no DURAN DURAN “. (I. Linga)

Pietrūka vēl tikai basista un grupā tiek pieņemts Aivis Kalvāns, kurš tobrīd mācās tehnikumā un spēlē ģitāru kādā citā kolektīvā. Taču grupā jau divi ģitāristi ir, tāpēc Aivis piekrīt spēlēt baseni. Ap to laiku grupa tiek pārdēvēta par Dzelzs Ceļš, kas nāk no Iron Maiden un puiši izdomā, ka viņiem ir ejams savs ceļš - DZELZS CEĻŠ, nejaukt ar “dzelzceļš”!

Satāvs tobrīd : Igors- bungas, Gints- ģitāra, Vilnis Linužs- vokāls un Aivis Kalvāns- bass.

Kā jau visu tā  laika „netarificēto” grupu darbību traucēja VDK neviltotā  uzmanība. Arī grupas dalībnieki, katrs atseviškķi vairākas reizes tika izsaukti uz VDK*.

„mani kādas 3 reizes izsauca, es domāju, viņi droši vien caur skolu vēroja. Man bija nodaļas vadītājs tāds Viktors Zigmunds, kurš arī sauca mani uz pārrunām savā kabinetā. Vienīgais ierocis, kas bija - tēlot pilnīgu idiotu, nu, ka tu esi tāds daunis, ka tu vienkārši neko nesaproti. Vienā no tām reizēm, es aizgāju, protams, pārmīzis, nobijies šausmīgi un tas drošības komitejas vecis gribēja būt tāds viltīgs, viņš tā baigi saka - tev mājās ir radio aparāts? Nu, ir. Un tu klausies Radio Luxembourg? Kas tas tāds? Nu, baigi foršā mūzika, tur visādi alternatīvie, nu tu tur BBC klausies? Amerikas Balss? Ķēra baigi uz muļķi - ja ir kaut kas aizdomīgs, tu mums pastāsti, mēs tev palīdzēsim, tu tak gribi kādreiz aizbraukt uz ārzemēm, u.t.t. „ (I. Linga)

Neregulāri, taču kopā  grupai bija aptuveni 8-10 koncerti- Iecavā, Rīgā, pagrabā, kur mēģināja grupa Piligrim, „Straumes” rūpnīcā, Iļģuciema skolā.

Grupas muzikālais līderis ir Gints Sola un uz viņu lielu iespaidu atstāj jau pieminētā  grupa Iron Maiden, Igoram vairāk velk uz punk, ko viņš izsaka savos un reizē arī grupas tekstos - “Avārija“, “Ugunsgrēks“, “Katastrofa“, „Sabombardētā pasaule” u.c.. Grupas mūzika, tad arī ir heavy metal un pank roka sajaukums. Grupa mēģina vairākos Rīgas pagrabos, arī rūpnīcā „Varonis”.

Laika gaitā sastāvam mainoties grupā bez minētajiem vairāk vai mazāk vēl ir spēlējuši - basu Ainārs Betlers (ex-Konuss) un Andris Solovjovs, taustiņus Andris Ūdris (nevienā koncertā gan ar grupu nav uzstājies), bungas Gundars Račs. Račs ieņem Igora vietu neilgi pirms grupas izjukšanas, jo Igors arvien nopietnāk sāk pievērsties kino. Igors pats arī nofilmē klipu zem DZELZS CEĻŠ nosaukuma, dziesmas fragmentu Jura Podnieka filmai „Vai viegli būt jaunam“. Pēdējais, visai simbolisks, grupas sastāvs bija - Račs, Kalvāns, Linužs, Sola.

Ar to arī viss beidzās.

Pēc grupas DZELZS CEĻŠ izjukšanas Sola turpināja grupā K.Remonts, nedaudz vēlāk šai grupai pievienojās arī Linužs. Paralēli Sola ar Aināru Mielavu nodibināja grupu Jauns Mēness un pieaicināja Raču un Kalvānu, bet Igors pievēršas kinorežijai.

VDK* - valsts drošības komiteja

Info: Igors Linga, Gints Sola, OT/ 2008/2009. gads.

DISKOGRĀFIJA

1984 - DZELZS CEĻŠ „Dzelzs Ceļš“(mēģinājuma ieraksts), ML/ neizdots.

(Rīga, 2002 -2004)

SASTĀVS

Oskars Ostrovskis - bass, vokāls;

Oskars Mustermanis - ģitāra;

Edgars J. - ģitāra;

Kristaps Bricis - vokāls, ģitāra;

Anrijs - bungas;

Gustavs - bungas.

BIOGRĀFIJA

Atmiņa jau sen nav tā labākā, tāpēc šī pasaka varbūt kādam neliksies korekta, bet ieklausies, bērns, stāstā, ko gribu tev teikt.

2002. gada ziemas beigās biedri Oskari nolēma veidot grupu. Basu spēlējošais Oskars O. paralēli spēlēja grupā Blackout, no kuras Grupai pieaicināja ģitāristu Edgaru. Tad vēl vajadzēja sameklēt bundzinieku. Ģitāru spēlējošais Oskars M. pazina kādu brīvu bundzinieku, kuru sazvanīja un uzaicināja spēlēt. Tā izveidojās pirmais sastāvs: Oskars O. – bass, Oskars M. – ģitāra, Edgars J. – ģitāra, Gints – bungas.

Sākumā tika spēlētas dažādu megahītu kaverversijas un notika vēlamā mūzikas novirziena meklējumi. Pēc diviem mēģinājumiem Edgars aizgāja no Grupas. Grupa palika trijatā. Tad kādā saulainā pavasara dienā Oskars O. iepazinās ar Metallicas apsēstu ģitāristu Kristapu B. un piedāvāja spēlēt Grupā. Viņš šo piedāvājumu pieņēma un pārņēma vadības grožus, līdz ar to kļuva par Grupas soloģitāristu un galveno dziesmu autoru. Bundziniekam viņa dziesmas šķita par sarežģītu un līdz ar to viņam nācās pamest četrinieku. Bundzinieka vietu mēģinājumos aizpildīja mēģinājumu telpas īpašnieks Dima. Tad radās sapratne par to, kas ir īsts bundzinieks. Vasaras otrajā pusē mēģinājumi atsākās – demisionējošā otrā ģitārista vietu atkal ieņēma Edgars. Pēc ilgiem meklējumiem Oskars O. samedīja bundzinieku Anriju, kurš pārsteidzoši labi spēlēja, tāpēc kļuva par jauno Grupas bundzinieku.

Pēc kādiem 5 mēģinājumiem (augusta beigās) ar sastāvu – Kristaps, Oskars O., Edgars un Anrijs – uznāca vēlme uzspēlēt, kuru apmierināt tika nolemts leģendārajā klubā “Saksofons”. Pēc mēģinājuma Grupas četrinieks ieklīda “Saksofonā” un apvaicājās, vai nevarētu pēc kādas nedēļas uzspēlēt, bet visas dienas bija aizrunātas, izņemot to pašu vakaru. Pēc neilgas apspriedes bija skaidrs – pirmajam koncertam būs jānotiek jau pēc divām stundām. Koncerts izdevās, tikai iegūtas pirmās grūpijas un pirmais kodiens.

Sākās skola un Edgars atdeva savu vietu Oskaram M., kurš atkal varēja spēlēt. Tapa jaunas dziesmas, kuru autors galvenokārt bija Kristaps, Grupa spēlēja “Saksofonā”(mīļākais klubs tobrīd).

Dziesmas bija diezgan savdabīgas, ar sociālpolitiskiem tekstiem (“Menti”, “Anarhija”, “Mauka” utt.). Grupa pieteicās uzspēlēt Dambja rīkotajā alternatīvās mūzikas koncertā “Saksofonā”. Koncerts izdevās labs, arī publikai (arī Dambim), šķiet, patika. Pēc šī koncerta Grupa tika spēlēt klubā “Depo”@“Sid Vicious day” koncertā 2.februārī, kuru rīkoja Pavasaris (PND), kurš izdevās pasakaini.

2003.gada Februāra beigās bundzinieks Anrijs paziņoja, ka viņu neapmierina grupas Grupa darbība, un aizgāja no grupas. Koncertos piespēlēja Šakālis (Māris) - grupas Inokentijs Mārpls bundzinieks. Grupa sameklēja jaunu bundzinieku - Gustavu, kurš arī ir spēlējis grupā Inokentijs Mārpls. Jaunais sastāvs - Kristaps, Oskars O., Oskars M., Gustavs.

Kā radās Grupas nosaukums? Ļoti vienkārši! Ko tik pa pjanku nesadomāsi. Slinkums darīja savu un neviens negribēja domāt normālu nosaukumu, tāpēc vienīgais pie kā izdevās nonākt bija “GRUPA”. Vēl joprojām ir dzirdētas dažādas leģendas par grupu ar šādu nosaukumu - ja esat dzirdējuši, tad zināt, ka tā nav teika un tāda grupa patiešām bija.

Nu jau pagājuši gadi, grupa izjukusi (2004), dalībnieki nākuši pie prāta un dod savu artavu tādās mazpazīstamās blicēs, kā AK69, Junk, Cilvēks ar Putniņu.

info: Oskars Mustermanis

DISKOGRĀFIJA

2003 - dziesma Anarhija izlasē Latvijas punk/hc izlasē #2, CDr, HUBB;

2005 - GRUPA „Albūms”, CDr, pašu izdots.

FOTO

VIDEO

( Rīga, 1987. - 1990. )

SASTĀVS

Jānis Sils

Jurģis Krāsons

Daniels Zaikins

BIOGRĀFIJA

Synthpop/electronic punk novirziena grupa no Rīgas.

Pamatkodola sastāvs: Jānis Sils, Jurģis Krāsons un Daniels Zaikins.

Kā viena no centrālajaam bāzēšanās vietām bija Annas ielas jaunrades nama pagrabs, kur arī tapa visi galvenie manifesti un idejas lielākai daļai skaņdarbu.

http://pietura.lv/?grupa=bedre&tkst=bedre

DISKOGRĀFIJA

1987 - BEDRE „Alumīnija Olga”, ML, pašu izdots;

1988 - BEDRE „Bezgalīgā monotānā vienveidība”, ML, pašu izdots;

1989 - BEDRE „Aprīļa eksgumētās potences”, ML, pašu izdots;

1989 - BEDRE „RZ pirmā erekcija”, ML, pašu izdots;

1989 - BEDRE „Indifferent”, ML, pašu izdots;

1989 - kompozīcijas «Bezjēdzība» un «White» izlasē - «Neatkarīgais latviešu roks» (8.VLJK audio speciālizdevums), kasete/ 8. WORLD LATVIAN YOUTH CONGRESS;

FOTO

(Rīga, 1990 -1993)

SASTĀVS

Edgars Šubrovskis - vokāls, dziesmas, teksti;
Uldis Zariņš – bungas;
Edgars Miļūns - ģitāra, šad tad dziesmas;
Jānis Lapsa – bass;
Guna Līce – taustiņi;
Ingus Baltvilks – skaņu tehniķis, kas arī raksta tekstus;
Ivars Piškins (tagad – Blūms) – bass.

BIOGRĀFIJA

Ansambļa ideja rodas 1989.gadā, iepazīstoties Uldim Zariņam un Edgaram Šubrovskim.
Edgars Šubrovskis – aizrautīgs melomāns ar pārliecību, ka labākā mūzika ir savādāka mūzika. Vienīgā pieeja savādākai mūzikai – krikumi, kas ierakstīti kasetēs no radio. Pārējo robu aizpilda latviešu roks un ārzemju roka klasiķi. Mazliet spēlē ģitāru un dzied.
Uldis Zariņš – pārliecība tāda pati, taču neticamas veiksmes rezultātā ticis pie apmēram 100 „Maxell” kasetēm un indie klasikas (Cure, Smiths, Jesus & Mary Chain u.c.) ierakstiem. Mazliet spēlē bungas.

Kopīgi spēlējot un klausoties ierakstus, pamazām izveidojas kolektīvs zem nosaukuma M. GVARDE jeb MIRUŠO GVARDE.

M. GVARDE ir draugu grupa, kas attīstās bez jebkādiem sakariem ar Latvijas underground, kā arī bez jebkādām zināšanām par elektrisko instrumentu īpatnībām (izņemot Miļūnu, kuram ir kārtīga roka ģitārista noslieces). Muzikāli grupa skan kā tīņu romantikas saldināts astoņdesmito pankroks. Un Klāva Elsberga dzeja.
Tādēļ pirmie koncerti nesekmē attiecības ar Torni vai Kuldīgas scēnu, kuri M. GVARDI novērtē kā pārāk popsīgu. Toties izveidojas attiecības ar grupu Tikai Melns no Limbažiem. Tie ir kruti un daudz vecāki (ap 18 - 19) džeki, kuri palīdz ierakstīt pirmo demo albumu.

M. GVARDE „pierakstās” uz Latvijas mūzikas skatuves, nospēlējot vairākos lielākos, tikai deviņdesmito gadu sākumam raksturīgos pasākumos (piemēram, “Pastnieku ielas” koncertos Latvijas pilsētās, kur spēlē Monro, Huskvarna, Austrumeiropa, Aurora un tamlīdzīgs kokteilis). Ansambli labi novērtē Jānis Stundiņš un vairāki citi mūzikas žurnālisti, tādēļ info par grupu parādās arī presē.

Grupa pamazām ieņem vietu arī underground scēnā. Mūzika kļūst smagāka. Basista vietu ieņem izjukušās grupas Bez Greznības līderis Ivars Piškins (tagad – Blūms). Šubrovskis mēģina sevi kā ģitāristu.
1992/1993. gadā tiek ierakstīts otrs demo, kurš, cik man zināms, nevienam nav saglabājies. Ieraksta kvalitāte ir drausmīga, taču dziesmas ir kļuvušas daudz interesantākas. Dziesma „Karš” ir atrodama 93. gada „Odekolonā”

Palielinoties alkohola patēriņam un neattīstoties mūzikas kvalitātei, grupa sāk irt. Uz brīdi visus sapurina sponsora uzrašanās. Sponsoru atved Ingus draugs Deniss Paškēvics, un sponsors ir čigānu tautības vīrs mētelī, kurš slavē grupu un cienā grebeņotos plukatas ar neticami dārgu liķieri „Veta” un ārzemju džinu. Nākamā tikšanās ar sponsoru nenotiek – izrādās, savu mecenātisko darbību labdaris ir veicis, zvejojot naudu no Edgara Liepiņa bankas konta. Rezultāts – neliels izbīlis un piedāvājums spēlēt 10 koncertus ar Edgaru Liepiņu un Antru Liedskalniņu Rīgas Cirkā. Gatavojot Liepiņa paša sastādīto programmu uz cirka orķestra platformas M. GVARDES sastāvu papildina divi akordeonisti, Deniss Paškevics ar flautu un Laine Ligere ar ģitāru un lakstīgalas balsi. Ir neticami, ka šie koncerti vispār notiek, turklāt pulcē pilnu arēnu ar Liepiņa talanta pielūdzējiem. Tolaik Šubrovskim ir 16, Zariņam un Miļūnam – 18 gadu. Royal spirts tek straumēm naktīm un dienām. Saikne ar realitāti ir visai nosacīta. Nakšņots tiek pie draugiem, kuru vecāku nav mājās, laukos pie Šubrovska draudzenes un trepju telpās.

Liepiņam šie ir pēdējie koncerti. Līdzīgi iet arī grupai. Vēl tiek sacerēta un ierakstīta mūzika kādam īpatnējam LTV raidījumam, taču tūlīt pēc tam notiek traģēdija – Ingus Baltvilks iet bojā, aizmidzis pārāk tuvu vilciena sliedēm.

Grupa smagi sastrīdas un izjūk. Īsu brīdi pastāv M. GVARDES atavistisks turpinājums GVARDE ar Miļūnu, Zariņu un „Čorniju” kā vokālistu.
Šubrovskis īsu brīdi padzied Blūma projektā Krusta Pils. Pēc vairāku vokālistu maiņas Krusta Pils atrod Helēnu un top supergrupa Skumju akmeņi.
Šubrovskis, izmests no Krusta Pils lielā alkohola patēriņa dēļ, īsu brīdi spēlē kopā ar Project Hall, kā arī paralēli arvien biežāk piesaka sevi kā akustisko dziesmu autoru, joprojām ar punk ievirzi gan mūzikā, gan tekstos. 1994. gadā, braucot vilcienā no Ogres, Šubrovskis satiek Andžoni un aizsākas KARTĀGA.
Zariņš pierāda sevi kā vienu no labākajiem underground buņģieriem, kļūstot par ritma turētāju „Satelītos”, tad „Sirkē”, līdz viņa galvā iezogas un nostiprinās ska. Joureļa romantiskais Voiceks, lielā mērā pateicoties tieši Zariņa ietekmei, kļūst par ņipro VOICEKS VOISKA.

Edgars Šubrovskis - maijs/2008

DISKOGRĀFIJA

1993 – dziesmas „Ļaudis” un „Sāpes” izlasē „Latvian punk/hc compilation ‘90 – ‘93”, kasete/ Tornis rec..

FOTO

(Rīga, 1991-1996)

SASTĀVS

Dairītis – vokāls;

Ed de Freedwald – ģitāra, vokāls;

Nurx – sintezators, uzvalks;

Vītols – vokāls, actions.

BIOGRĀFIJA

Grupa KRAMPĪ SARĀVĒJS Latvijas underground skatuvē bija visai interesanta un netradicionāla parādība. Par savējiem viņus īsti neuzskatīja ne Torņa cilvēki - indie / alternative / mūzikas mīļi, ne panki, ne visai skarbie metālisti. Taču savā būtībā un izpausmēs KS bija punk nihilisti.

Frīdvalds : „Pats sākums bija 1991.gada puča laikā, kad tika vākti kopā visi tie, kas vēl pēc vecuma atbilda iesaukumam padomju armijā un es ar Dairi Leitānu pie manis izmisumā dzērām tolaik populāro„Royal”spirtu. Tajā laikā es mācījos spēlēt ģitāru un man bija arī kaut kāds vecs „Radiotehnikas” plašu atskaņotājs kopā ar kasetnieku, kurš deva foršu fūža efektu , turklāt, tajā varēja arī ierakstīt. Nu un mēs domājām - ja jau jāmirst, tad jāmirst, bet pēc sevis vismaz kaut kas ir jāatstāj. Pirmais ieraksts, bija interesants ar to, ka mums nebija pults, tāpēc varēja ierakstīt caur mikrofonu tikai balsi. Nu tā arī tika darīts - bija ģitāras partija, kasete tiek apstādināta, kaut kas ierūkts, atkal ģitāras partija un tā tālāk… Pusstundas laikā tika ierakstīts pirmais albūms ar apmēram 20 dziesmām… Man tolaik bija doma kaut ko nopietnāku pasākt mūzikas virzienā un, pučam beidzoties, prātiem atdziestot mēs pamazām sākām to ideju attīstīt…

……Mainījās tur visādi nosaukumi, idejas, vienu brīdi bija vairāk zakuss uz metālu, bet tik nenopietniem cilvēkiem nekāds metāls nevarēja sanākt… beigu beigās tika izlemts palikt pie tās pašas nenopietnības. Piemēram, dziesma ”Žurka un trīskapeika”- 30 sekundes, normāls graindkōrs….

Pēc būtības, KS jau muzikāli nebija nekāds panks…varbūt pankam atbilda pēc tā kritērija, ka tā bija tāda totāla likšana virsū jebkādiem kanoniem, tai skaitā arī pankroka . Pankroks arī diezgan bieži stagnē pats savos kanonos. KS vispār nekādu kanonu nebija. Ironija par visu, ieskaitot pašiem sevi. Tāpēc arī koncerti parasti izvērtās tādās kā izrādēs.

Pēc kāda laika mēs atradām divus dīvaiņus, kuriem bija laba aparatūra, uz kuras varēja gan mēģināt, gan ierakstīt. Paši spēlēja aizvēsturisku hārdroku, sniedza visādās aptaujās, konkursos savas kasetes, nu fišku nerubīja pilnībā. Mūsu idejas viņiem likās baigi hohmīgās, tāpēc viņi bija ar mieru sadarboties. Tā mēs tikām pielaisti pie viņu aparatūras, ar nosacījumu, ka jāļauj viņiem piedalīties KS! Nu viņi visam tam piešķīra zināmu odziņu… nu, ja pankgrupai pieslēdzas divi rutki, kas spēle balītes un piespēlē sintezatoru, tad, protams, rodas ideāls….

Pats pirmais koncerts bija trijatā – Edmunds (ģitāra), Leitāns (balss) un Nurks (sintezators) Āgenskalna koledžā. Tur mums bija telpas mēģinājumiem ar nosacījumu, ka reizēm mums ir jāuzliek aparatūra disenēm. Mēs piedāvājām kādā žetonu vakarā nospēlēt dzīvajā. Nospēlējām un zālē palika apmēram divi cilvēki . Tie paši bija piedzērušies vidusskolnieki, kuri cerēja mums pa muti sadot pēc tam ….

KRAMPĪ SARĀVĒJA pamatsastāvs bija Frīdvalds (multiinstrumentālists) Dairis Leitāns (vokāls), Imants Vītols (vokāls, action) un Nurks (sintezators). Tad vēl bija vesela kaudze ar cilvēkiem, kas mainījās. Reizēm koncerta laikā uz skatuves bija salīduši kādi 20 cilvēki, tik cik skatuves kvadratūra pieļauj. Vienā šovā tika izmantots īsts atlēts, ir bijuši zobeni, pūķi, konservus ēdām , dzērām uz skatuves, nu nekas jau tāds baigi sevišķs, publikā nečurājām…… vismaz vienā koncertā mums ir mests ar olām… Vienīgais, ka tam visam nebija nekādas koncepcijas, atšķirībā no nopietnām performancēm, kurās parasti tomēr ir kaut kāds vēstījums. Mūsu vēstījums bija - Lai ir tizli!

Rīkojām arī tādas ielu performances – imitēta pensionāra un invalīda piekaušana, visādas citādas izdarības, piemēram - kaimiņi alkoholiķi tika kacināti – Nurks vienkārši bija izurbis sienā caurumu un saviem kaimiņiem alkoholiķiem aiz skapja pielicis mikrofonu un skaļruņus ko pieslēdza savai pultij. Aiz sienas notiekošo ierakstīja, pats bieži provocēdams kaimiņu un viņu čomu skandālus. No turienes arī grupas nosaukums KRAMPĪ SARĀVĒJS. Tas ir viens izteiciens no kaimiņu- alkoholiķu leksikona, ķipa sieva saka vīram: „tu krampī sarāvējs vecais, tu pežu laiža!”. Tie bija īsti vecie latviešu alkāni, lai gan cik viņiem īsti gadu bija, nevarēja pateikt…

Nurks tolaik strādāja Igaunijas vēstniecībā par šoferi un tajā laikā tas bija pilnīgi normāli, ka KS pārvietojās automašīnā, kurai klāt bija Igaunijas karogs, lai gan to drīkstēja pielikt tikai, kad vēstnieks ir mašīnā. Protams, mašīnai bija sarkanais numurs, ar to drīkstēja pārvietoties visur, neviens nedrīkstēja apstādināt. Jā, bet… izmeta Nurku no turienes, jo viņam to mašīnu pie mājas nozaga. Tad viņš iekārtojās par šoferi prokuratūrā un viņam, protams, bija dienesta „Volga” ar migalkām un sirēnu. Uz vienu Krāmenes koncertu ieradāmies tajā „Volgā” ar mirgojošām migalkām un ruporu, ķipa, lai atbrīvo ceļu…..

Tās izdarības, gandrīz vai bija svarīgākas par skatuvisko darbību.

Pirmais koncerts uņģikā bija „ŠAHTA” (fabrikas REMR telpās), tad vēl „ROBINSONĀ” pāris reizes esam spēlējuši, Krāmenē, koncertā „ROKS PAR FIŠKU”, ko mēs paši organizējām. Koncertu nebija daudz, apmēram astoņi…

Tad kaut kā viss arī pajuka… arī tā scēna mainījās. Sākotnēji kopā bija indie/Tornis un punk scēna un kad tā sāka dalīties, tādam KRAMPĪ SARĀVĒJAM neatradās neviena niša, jo indie grupa mēs nebijām, priekš Torņa – par nenopietnu , par punk grupu arī īsti nenosauksi un hardcore cilvēki, ja taisa koncertu KS neaicinās…..

Bet principā jau KS turpina pastāvēt kā brends un šad tad turpina padot par sevi kādu ziņu - pie mūzikas rakstiem, komentāros, piemēram, parādās, ka KRAMPĪ SARĀVĒJS dodas Amerikas turnejā, myspace ir izveidots lielisks profils (http://www.myspace.com/krampsarvjs). Šobrīd ( 2008. gada sākumā) vēstījums ir tāds, ka KRAMPĪ SARĀVĒJS tiecas uz lielajām deju grīdām, tā tagad ir elektronika, glamūrs un deju mūzika ( protams, tas viss atbilstoši KS izpratnei par pasaulē notiekošo)….. „

Tagadējos KS trekus Frīdvalds paralēli savai darbībai industrial vienībā DARBA DIENESTS taisa viens pats pie sevis mājās. KS vēstījums, lai arī laikmetīgs, formas ziņā saglabājies tāds pats, mainījies tikai skanējums un tagad jau tiešām to drīzāk varētu uzskatīt par puslīdz nopietnu projektu konceptuālā ziņā.

Info: Frīdvalds/ maijs 2008

DISKOGRĀFIJA

1994 - KRAMPĪ SARĀVĒJS „izlase ’91 – ‘93”, kasete/ pašu izdots;

1995 – dziesmas „Cihrulis” un „Žaņa runču pēdējās dienas” izlasē „Sons Of A Bitch 2”, kasete/ O prod.

FOTO

(Rīga, 2000 – 2004)

SASTĀVS

Mr. Dublis – bass;

Grezis – ģitāra;

Līga – bungas;

Kristīne – vokāls;

Agris – vokāls;

Šakčiņš – bungas;

Didzkins – bass;

BIOGRĀFIJA

Grupas sākumi meklējami ap 2000./2001.gadu, varbūt pat ātrāk.. Visu centās uzsākt Mr. Dublis spēlēdams basu, Grezis- ģitāru, Līga bungas un Kristīne , dziedot. Vēlāk pievienojās Agris (vokāls). Pamazām viss virzījās, bet tad Dublis un Līga beidza dalību projektā.

Nācās piemeklēt citus spēlētājus un atradās Šakčiņš - bungas un Didzkins - bass. Vēlāk arī Kristīne beidza dalību grupā (kaut gan visi teksti, var teikt, - bija viņas).

Palikām: Agris - voc., Didzis – bass, Grezis – ģit., Šakčiņš – bungas. Šādā sastāvā tika nospēlēti vairāki konči, pamatā klubā „Depo”. Viens no pirmajiem koncertiem –„Studentu klubā” un 4 gadus pēc kārtas (2001.-2004 ) „Sid Vicious Day” .

Kā nozīmīgāko uzstāšanos varētu minēt koncertu Jelgavas rokmūzikas festivālā „Mēs - tornim 2003” , bet viens no lieliskākajiem pasākumiem bija Didzkina vārda svētkos – Dārza svētki ar grupām, alu un gaļu līdz pat rītam kādā Pārdaugavas pagalmā.

Ar sastāvu bija tā, ka katrs dalībnieks piedalījās vairākos projektos. Vienmēr varēja noorganizēt konci: ZNAKI, PND, LOCO LOCALS, LOŽNIJ VIZOV un INOKENTIJS MĀRPLS. Visi malāmies vienā zupā, viens otram piespēlējām – nu, lai jautrāk!

Bet, kas zina, varbūt kaut kas turpināsies…

Info: Agris / marts 2008

DISKOGRĀFIJA

2003 – ZNAKI “Znaki“, CDr/ Oi! rec.;

2003 - dziesma 16 izlasē LATVIJAS PUNK/HC #2, CDr/ HUBB;

FOTO

(Rīga, 1997/98 – 1999)

SASTĀVS

Sveta – bass, mūzikas un tekstu autore;

Auce – vokāls;

Ieva – bungas, bass;

Stase – vijole;

Edgars – bungas;

Oskars - vokāls, dziesmu autors;

Gatis - bungas;

Jevgēņijs - ģitāra.

BIOGRĀFIJA

Grupa bija no Rīgas un pastāvēja 90-to gadu beigās. Sākotnējais nosaukums bija SMIRD? VEMT!, taču tad tas tika nomainīts uz DAI KAPEIKU. 

Pirmais grupas sastāvā bija: Sveta ( bass, dziesmu autore ), Auce ( vokāls ), Ieva ( bungas ), Stase ( vijole ). Sākotnēji šī bija izteikta meiteņu punk grupa, taču 1998. gada vasarā tai pievienojas Edgars, bet Sveta un Stase pārtrauca savu dalību grupā. Uz to mirkli sastāvs bija sekojošs: Auce- vok., Ieva- bass, Edgars- bungas. Gada beigās šādā sastāvā tiek veikts vienīgais grupas ieraksts. 1999. gada sākumā grupai pievienojas vēl viens vokālists un dziesmu autors - Oskars. Grupas dziesma tiek iekļauta izlasē „Odekolons” un seko piedāvājums uzstāties izlases prezentācijas koncertā klubā “Pulkvedim neviens neraksta”. Pirms koncerta Edgars pamet grupu un DAI KAPEIKU uzstājas šādā sastāvā:  Auce- vokāls, Ieva- Bass, Oskars- vokāls, Gatis ( S-5 )- bungas, Uģis- saksofons, Jevgēņijs- ģitāra.  Tā paša gada jūnijā grupa nospēlē savu pēdējo koncertu ( sastāvs: Auce un Oskars- vokāli, Ieva- bass, Sveta- ģitāra, Gatis- bungas ) un beidz pastāvēt.

Pavisam nedaudz par grupas dalībniekiem:

Sveta - ideju autore dziesmām, tekstiem. Spēlējusi bungas citā meiteņu pank grupā ASKA. Mūsdienās ar mūziku nenodarbojas, audzina trīs bērnus.

Ieva - sākumā spēlēja bungas, tad basu. Pēc grupas izjukšanas iesaistījās kreisi radikālā kustībā. Šobrīd darbojas vairākos post-industrial projektos.

Auce - māksliniece, kurai pašai ir savas personālizstādes.

Stase - mūsdienās profesionāla vijolniece. Spēlējusi arī INOKENTIJS MĀRPLS dziesmas Sieviete nāc! ierakstā.

Edgars - nodibināja rokenrola grupu EDDIE UND DIE ROCKNROLLERS.

Oskars pēc dalības grupā turpināja savas brīvmākslinieka gaitas.

Uģis Vītiņš atsaucīgi piekrita grupas lūgumam, ierakstīt saksofona partiju dziesmām un joprojām muzicē dažādos projektos.

Gatis - arī S-5 bundzinieks. 1999. gada jūlijā tika nogalināts festivāla “Sinepes un medus” laikā.

Jevgēņijs - paralēli spēlēja basu grupā BRED-PROJEKT. Tāpat kā Ieva bija iesaistīts kreisi radikālā kustībā. Šobrīd ar Ievu un meitu dzīvo Jelgavā, darbojas vairākos post-industrial projektos.

Евгений - гитара. Параллельно участию в DK играл на басу в “Бред-проекте”, участник тех же политических и музыкальных движений и проектов, что и Иева, с которой сейчас вместе и дочкой живет в Елгаве, также занимаясь пост-индустриальной деятельностью.

Ieraksti ir divi, viens, kur dziesmas ierakstītas ar saksofonu(1999), viens, kur tikai balss, bass un bungas(1998), jo ģitāristu nevarēja atrast. Viena dziesma tika iekļauta arī neatkarīgo grupu izlasē „Odekolons”.

Ir bijuši pāris koncerti „Undīnē” un viens „Odekolona” prezentācijā.

Grupa sākuma stadijā mēģināja „Undīnē”, taču, kad grupai pievienojās Edgars, mēģinājumu vieta tika pārcelta uz Čaka ielu, pie „Puškina” - kurš par nelielu naudu ļāva grupai mēģināt un arī ierakstīt dziesmas.

Info: Edgars Sims, septembris 2008 // http://machinamentvm.livejournal.com/13896.html , 2010

————————————————————————————————————————————————————————————-

В музыкальном плане, благодаря ритм-основе в духе Crass, “детски-истеричному” вокалу Ауце и привлечении нетрадиционных для панка саксофона и скрипки (что при прослушивании вызывает ассоциации аж с Tuxedomoon), DAI KAPEIKU были для Латвии одной из самых интересных панк-групп того времени.

info : http://machinamentvm.livejournal.com/13896.html

DISKOGRĀFIJA

1998 - DAI KAPEIKU „Demo ‘98”, CDr/ pašu izdots;

1999 - dziesma „Jūs dzīvojat pa pāriem” izlasē „Odekolons 98/99”, CD/ HUBB;

1999 - DAI KAPEIKU „Mērkaķiene Čila izbēga”, kasete/ pašu izdots;

2003 - dziesma „Patiesā seja” izlasē „Latvijas Punk/HC” #2, CD/ HUBB.

FOTO

(Rīga/Salaspils, 1993 – 1994)

SASTĀVS

Kone ( Конь / Jurijs Konradi - Юрий  Конради ) – ģitāra, vokāls;

Tolstijs ( Толстый / Sergejs Kobka – Сергей Кобка ) – bass, vokāls;

Moris ( Māris Veilands ) – bungas, vokāls.

BIOGRĀFIJA

Vienu no visu laiku labākajām Latvijas punk / hardcore grupām 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК (33-h ļetņij podonok) 1993. gadā, neilgi pēc grupas КОНЕЦ КАПИТАЛИЗМА izjukšanas nolemj dibināt divi tās dalībnieki Koņs un Tolstijs, jo abiem ir vēlme spēlēt kaut ko ātrāku, agresīvāku un humoristiskāku par vienkāršu pank roku.

Koņs aktīvi sāk apgūt ģitāras spēlētprasmi, bet kā bundzinieks tiek uzaicināts Tolstija paziņa Moris no Salaspils. Moris bija beidzis bērnu mūzikas skolu un, lai arī bungas spēlēt īsti neprata, visai ātri to apguva.

Kone : „Moris spēlēja neticami ātri, neviens bunģieris nespēja sist tik ātri! Pilnīgi primitīvs ritms, bet tādā tempā! Kad jau bijām aizbraukuši uz Holandi, iedevām holandiešu bundziniekam mūsu kaseti, bet viņš tik ātri nevarēja. Arī pats piestrādāju pie ātruma, atceros, ka trenējos spēlēt ģitāru un man bija metronoms, kuru es visu laiku liku uz ātrāk un ātrāk. Līdz tam es uz ģitāras kaut ko strinkšķināju, apmēram zināju akordus, jo man bija mūzikas pamatizglītība, taču neko īpaši labi jau nespēlēju, vienkārši zināju, kā paņemt akordus.”

Sākumā grupa mēģina Salaspilī kādā skolā, bet vēlāk bērnudārza pagrabā Imantā kopā ar kādu metālistu grupu.

Kone : “Pagrabs bija labais, visu laiku mums sita ar strāvu, tur bija ļoti mitrs. Tur mēs sarīkojām arī vienu koncertu. Toreiz strādāju veikalā par krāvēju un biju dabūjis trīs kastes alu, kas bija jāsviež laukā, jo tam bija beidzies derīguma termiņš. Es tās kastes aiznesu uz turieni, uzaicināju Dambi, Ingu Šalmi, kādus 5-8 cilvēkus. Tā arī nospēlējām savu konci, visi padzēra alu. Astoņi cilvēki klausās, trīs spēlē. Bet varbūt arī tas nebija pirmais koncerts tajā bērnudārza pagrabā…”

Grupa savā pastāvēšanas vēsturē sniedza tikai dažus, bet ļoti labus koncertus - klubā „Next” (Krāmu ielā). 1994. gada jūnijā Fozy mēģinājumu telpā grupa ieraksta demokaseti „Oļesew Enma?” ar 21 dziesmu.

Vienā brīdī grupas dalībnieki nolemj braukt uz Holandi, jo tur ir legāla marihuāna un var dzīvot un spēlēt skvotos.

Kone : “Gatavojāmies tam braucienam, bet Moris mūs piešmauca. Pārdeva savas bungas it kā lai tiktu uz turieni, bet visu naudu nodzēra. Sākās tādi morālie – jābrauc, bet nevaru. Viņš sāka dzert vēl vairāk. Karoče, mēs viņu gaidījām, gaidījām, visu laiku pārcēlām aizbraukšanu uz vēlāku laiku, līdz aizbraucām divatā ar Tolstiju.”

Tātad uz Holandi aizbrauca tikai Koņs un Tolstijs. Abi tūliņ aktīvi iesaistījās Amsterdamas skvoteru dzīvē, piedaloties demonstrācijas, aizstāvot no policijas iebrukuma skvotu, kurā dzīvoja, utt. Tur viņi arī iepazinās ar kādu holandieti, kurš piekrita kļūt par grupas bundzinieku. Protams, tas nav Moris un sit bungas citādi, bet grupa tik un tā atsāk mēģinājumus un pat sarunā klubu, kurā uzstāties, bet notiek liktenīgs pavērsiens.

Kone : “Braucu ar veļļuku un mani notrieca mašīna. Kamēr es es atjēdzos, atbrauca policija,…, dokumentu man nebija, robežu mēs bijām šķērsojuši nelegāli, jo vīza maksāja kādus 50 dolārus un tas mums bija pārāk dārgi.”

Ar to tad arī PODONKU neilgā vēsture beidzās. Koņs tiek deportēts no Holandes un atgriežas Latvijā un pavisam drīz jau viņa prioritātes gan mūzikā, gan dzīvē mainās - viņš sāk aizrauties ar regeju, dub, bet vēlāk ar elektronisko mūziku. Uz neilgu laiku kā basģitārists viņš iesaistās grupā 4 ЗАСУШЕННЫХ ГАМБУРГЕРА un arvien biežāk sāk uzstāties kā dīdžejs.

Tolstijs Latvijā atgriežas nedaudz vēlāk un kopā ar citiem Salaspils punkeriem izveido parodijprojektu –ТОРЕЦ ТОТАЛИТАРИЗМА .

Info: OT/ Kone, maijs/2008

DISKOGRĀFIJA

1994 – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК „Oļesew Enma?”, kasete/ pašu izdots;

1994 – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК „Prikolnaja zapis”, kasete/ nav izdots(mēģinājums pirms “Olesew Enma” ierakstīšanas, tajā pašā dienā);

1995(?) – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК / RIBAMECH-SVOLOCH OBIKNOVENNAYA split, kasete/ VELO REC.;

1995 – ar dziesmu Kopi ļubjat svoju rabotu izlasē EAU DE COLOGNE ‘94, kasete/ Tornis rec.;

1995 – ar dziesmām Ventiļator un Buģ ostorožen izlasē SONS OF A BITCH 2, kasete/ Ō PRODUCTIONS;

1995 – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК / VONOSONOLOPPUS split, 7”EP/ DARBOUKA REC. (Francija), DAR 003, 500 kopijas, blue vinyl;

1997 – ar 4 dziesmām(kopi ļubjat svoju rabotu, anaemia, ja sošol s uma, american way) izlasē UNDERGROUND FROM SPILS 2, kasete/ BEERFAN

FOTO

VIDEO