( Daugavpils, 1996. - 1999. )

SASTĀVS

Vaida / Вайда - vokāls, ģitāra, bass;

Ribakovs / Рыбаков - vokāls, ģitāra, bass;

Vantuz /Вантуз - ģitāra; vokāls, akordeons, alesis sr-16;

Guna - akordeons;

Rubrehts / Рубрехт - vokāls, bass, taustiņi, akustiskā ģitāra;

Stakans / Стакан - bungas, perkusijas, back vokāls;

Toļiks Petuhovs / Толик Петухов - taustiņi, back vokāls;

Jeremejs / Еремей - alts;

Kuzja / Кузя - ieraksts.

BIOGRĀFIJA

“Vobšem, ar Vaidu sēdējām manā dzīvoklī pretī teātrim ( to viens sīnis, Ediks vārdā , laikam, par pudeli man izīrēja ). Patrinkšķinājām ģitāras, uzpīpējām. Sarunas tēma bija - kā nodēvēt mūsu kopējo mūzikas projektu. Daudz variantu bija. Spēcīgākais no tiem bija „Tak ja sžog tvoi paļci” ( „Tā es sadedzināju tavus pirkstus” ). Bet vienalga, likās, kaut kas īsti neder. Tikmēr teļļukā rādīja kaut kādu džeku, kas skraidīja un ar akmeņiem dauzīja logus, aiz viņa visu laiku vilkās Čārlijs Čaplins un tos logus no jauna iestikloja. Karoče, viena banda. Īsti neatceros, ar ko viņiem tas viss beidzās. Vai nu viņus sāka turēt aizdomās vai kā citādi, bet vienā brīdī parādīja Čaplina seju tuvplānā, tādas patiesības un dziļas vilšanās cilvēkos pilnas acis. Man uzreiz viss bija skaidrs.

Klau, davai „Glazki Stelkoļšika” ?

- Davai!

Pati ideja spēlēt kopā radās Vaidam. Viņš tolaik mācījās Rīgas Aviācijas institūtā un kopā ar Vaļeru un Džeku spēlēja M.SPIRIT. Bet kaut kas viņiem ar mēģinājumiem nesanāca. Nav jau arī prāta darbs mēģināt kopmītnēs, - tur vairāk studentu (uz)dzīve. Bet uzdziedāt gribas.

Es tolaik vizinājos ar stopiem. Juridiskās fakultātes neklātieni pametu, tāpat arī to dīvaino Ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, izrāvos brīvībā. Jau biju paspēlējis QUASIMODO sastāvā ( kopā ar Variku, Padkudinovu, Zelču un Nekrofilu ), tad vēl vienā projektā kopā ar Gunu un Tosju. Tā arī mani un Čaču ar stopiem zaņeslo pie M.SPIRIT kopmītnēs Nr.720. Tur daudzi ir pabijuši. Paskatījāmies viens uz otru un devāmies uz Maskačku pēc zāles. Tā izveidojās krietna vīru draudzība un savstarpēja sapratne. Personīgi man mūzikā visvairāk nozīmēja teksti     (laikam Coja ieteikme ). Kad es kopmītnēs izdzirdēju Vaidu v akusķike, es reāli safanojos un sāku viņu cienīt. Jo no viņa dziesmām skudriņas pa muguru skrēja.

Pēc laika nobrieda doma par kopprojektu. Arī jaunas dziesmas no mums gāzās straumēm. Grupai tā ir laba zīme. Protams, radās jautājums - kur to visu ierakstīt? Un te uzradās melni uzacainā figūra Vantuza paskatā ar viņa 4-kanālu pulti, bungmašīnu un Jackson ģitāru ar procesoru. Kā radoša personība viņš bija pazīstams ar savu bijušo projektu NEISSERIA. Piedāvājumu uzklausīja ieinteresēti.

Tā nu arī ierakstījām savu pirmo albumu „Ждите Изоптица” ( ko, nozīmē Izoptica, kļūtu skaidrs nākamajā albumā, jo šajā, dziesmai „Это из-за птиц” nepietika vietas ).

Tā arī turpinājām spēlēt. Vaida ar M.SPIRIT, bet es, sakarā ar jaunajiem darba pienākumiem - ugunsdzēsēju tornī Čerepovā. Tur mani apciemoja draugs Šura Nekrofils ar ģitāru un mēs sacerējām īsu albumiņu „Proval“, savu projektu nodēvējot par HORINJE BEGA, jo abi tolaik dragājām riņķī ar akustiskajām kā tādi seski, smieklīgi un interesanti.

Tikmēr M.SPIRIT, prikola pēc, pārdēvējušies par „Medvedi_S“( M. vietā ielika Medvedj, bet Spirit vietā ielika S) kopmītnēs Nr.720 ierakstīja savus pihodēliskos eksperimentus. “Un kur ir tie ieraksti? ” - es jautāju. -Nezinu. Liktenis bija lēmis man, Vaidam un Vantuzam aci pret aci saskrieties vēlreiz. Principā jau neviens nekur nebija pazudis. Draudzējāmies, bet nemuzicējām kopā. Bet Daugavpilī ir tā - ja mūziķi draudzējas, tad agru vai vēlu sadziedāsies. Nekrofilam bija iecerēta basista loma, taču viņa ģeologa-dziļurbēja profesija aizveda viņu tālu no Latgales. Uzradās viens entuziasts Rubrehts. Mūzika viņam likās pieņemama. Otrais albums izdevās garāks. Tajā  piedalījās liels bars dažādu cilvēku: Stakan, Kuzja, Toļiks Petuhovs, Jermejs, Žeņa, arī Nekrofils. Skaņu regulēja Vantuz.

Karoče, Vaida līdz albuma pabeigšanai nenodzīvoja. Nomira Rīgā, kopmītnēs. Kaut kā pabeidzām ierakstu bez viņa. Taču viņš bija mums atstājis daudz dziesmu. Kā minimums vēl vienam albumam. Tās vēl joprojām man iekšā skan un skudriņas skrien pa muguru. Vajadzētu kādreiz nodziedāt.”

Info: Aleksandrs Ribakovs ( publikācija no vairs neeksistējošas lapas www.chepe.lv ) ‘2005 gads. Labots - marts’ 2010.

DISKOGRĀFIJA

1997 - ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИKA “Ждите Изоптица“, kasete/pašu izdots;

1999 - ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИKA „Clinic“, kasete/ pašu izdots;

FOTO

(Daugavpils, 1997. - 1997.)

SASTĀVS

Šura Nekrofils ( Шура Некрофил / Aleksandrs Marjevičs - Александр Марьевич )

- ģitāra, bass, vokāls;

Riba ( Рыб / Aleksandrs Ribakovs - Александр Рыбаков ) - mūzika, teksti, vokāls, ģitāra;

Kuzja ( Кузя / Genādijs Kuzmins - Генадий Кузьмин ) - bungmašīna, akordeons, ieraksts.

BIOGRĀFIJA

Projekts radās pēc ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИКА pirmā  albuma ieraksta. Vaida aizrāvās pats ar savu grupu M.SPIRIT, bet es un Šura Nekrofils sākām spēlēt kopā manā darbavietā. Tovasar es strādāju mežā, ugunsdzēsēju tornī. To sauca par Čerepova torni, tas atradās  blakus kapiem un tur vajadzēja dežūrēt pa desmit stundām, tāpēc ilgi varējām ņemties ar savām ģitārām. Līdz tam es kopā ar Šuru biju spēlējis savā pašā pirmajā grupā QUASIMODO, kas uz to brīdi jau bija izjukusi.

Tāds psihodēlisks eksperiments mums ar Šuru sanāca. Minialbumā „Proval” salīda pieci gabali ( būtu bijis vairāk, bet Šura aizceļoja uz Amerikas pionieru nometnēm ). Albuma nosaukums radās pateicoties Edikam, pie kura es īrēju dzīvokli. Edikam ļoti patika dziedāt, bet viņš nevarēja atcerēties tekstus (vecuma un spirta lietošanas sekas). Tādas pauzes dziesmās viņš dēvēja par Proval (izgāšanās). To mēs arī izmantojām albuma sākumā, ieliekot šajā vārdā nedaudz lielāku un „garīgāku” mūsu „liriskā varoņa”  ideju.

Projekta nosaukumu ХОРИНЫЕ БЕГА (HORINJE BEGA - Sesku skrējiens ) mēs izvēlējāmies tādēļ, ka tolaik abi ar Šuriku nēsājāmies pa Daugavpili ar savām gičām kā tādi seski - Čerepova tornis - pilsēta - Čerepova tornis.

Tas vistiešākajā  nozīmē bija vienreizējs projekts, jo pēc tam atkal atgriezāmies pie darbības  grupā ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИКА.

Info: A. Ribakovs/ marts 2010.

DISKOGRĀFIJA

1997 - ХОРИНЫЕ БЕГА ” Провал “, kasete/ pašu izdots.

(Daugavpils, 1994 -  1999)

SASTĀVS

Vaida ( Vladislavs Petkuns /  Владислав  Петкун ) - vokāls, ģitāra, dziesmas;

Vaļera ( Sergej Valevka /  Сергей Валевка ) - vokāls;

Reigans ( Dmitrijs Raginevičs / Дмитрий Рагиневич ) - bass;

Džeks ( Dmitrijs Hairuļins / Дмитрий Хайруллин ) - bungas;

BIOGRĀFIJA

Grupa dibināta 1994.gadā. Vaida ar Vaļeru iepazinās, kopā mācoties kādā Daugavpils skolā, kurā bija izveidota speciāla novirziena klase, kas gatavoja jauniešus studijām Rīgas Aviācijas universitātē. Pēc skolas beigšanas, iestājušies dažādās fakultātēs Aviācijas universitātē, viņi apmetās blakusesošajās kopmītnēs. Vaida ar savu ģitāru bieži piestaigāja pie Vaļeras uz kopmītnēm lai tur satiktu  arī pārējos paziņas no Daugavpils, padzertu šņabi un pabaurotu dziesmas. Jau pirms universitātes Vaida interesējās par hārdroku. Attiecībā uz underground mūziku Vaļera tolaik vēl krietni atpalika no Vaidas un viņa kolekcijas ekstrēmākais paraugs bija Roxette kasete.

Reiz Vaida Veļaram izstāstīja, ka viņa D-pils Poguļankā ( tas tāds meža rajoniņš D-pilī ) ir paziņa Jura, kuram  mājas bēniņos esot kaut kāds instruments. Tā viņi pāris reižu uzspēlēja kopā Juras bēniņos - Vaida uz ģitāras, Jura pie bungām. Vaida piedāvāja nosaukumu METAL SPIRIT un pie tā arī palika.

Tā arī  radās D-pils pirmā punk grupa. Spēlēt basģitāru Vaida uzaicināja savu rajona kaimiņu Reiganu un sāka mēģināt Juras bēniņos. Jura bija sīciņš, tieviņš, līdzīgs čigānam, bet viņam nekad netrūka veceņu. Tāpēc iesācējiem māksliniekiem bieži vien nācās tupēt salā, kamēr Jura apmierināja kādu kārtējo draudzeni. Dziesmas rakstīja Vaida. Vaļera arī uzrakstīja pāris dziesmas, bet tad iedvesma viņu pameta.

Netālu no Juras mājām dzīvoja džeks ar iesauku Podoslannij. Reiz viņš ienāca ciemos pie Juras un, pieķēris METAL SPIRIT mēģinājuma procesā, arī pats iedegās vēlmē spēlēt. Galu galā Dimu pārdēvēja par Džeku ( kā bungu šķīvi ), pārvācās pie viņa uz garāžu un tika vaļā no Juras ar viņa mūžīgo alkoholismu un vecenēm. Jura laikam nospēlēja tikai kādos divos mēģos. Diez vai viņu var uzskatīt par pilntiesīgu M.SPIRIT dalībnieku.

Džeka sencis bija vietējās oldskūl mūzikas aprindās pazīstama persona, viņš palīdzēja nopirkt pastiprinātāju un tumbas. Sākās nebeidzami mēģinājumi. D-pils neformālajās aprindās mūziķiem principā nebija nekādu pazīšanos, tur monopols piederēja hārdroka grupai DVINSK.

Galvenie iedvesmas avoti tolaik bija Exploited un Sex Pistols, lai gan tika eksperimentēts ar visu pēc kārtas, sākot ar Oi! līdz speed metal. Par cik, Vaļera un Vaida mācījās Rīgā, viņi uz mēģinājumiem brauca brīvdienās. Drīz METAL SPIRIT pārdēvēja par M.SPIRIT, kas vairs neradīja priekšstatu par to, ka grupa spēlētu metālu.

Vaida mācījās vienā grupā ar Mareku un Romu no РЫБА МЕЧЬ СВОЛОЧЬ ОБЫКНОВЕННАЯ, tas krietni vien palīdzēja grupai atrast kādus galus Rīgā. Pirmais koncerts notika Rīgas Aviācijas universitātē, konča nosaukums bija „Polzi čerepaška”. Bet pirmā uzstāšanās D-pilī bija nopietns pārbaudījums - pirmais koncis grupai, kura spēlēja tādu mūziku, kādu līdz tam D-pilī neviens nebija spēlējis. Nekādu grebeņu, protams, nebija, par to D-pilī mūs vienkārši piekautu urlas. Bet rezultāts bija sasniegts. Viss notika lieliski, līdz ar ko kontakti ar vietējo neformālo tusiņu bija nodibināti. Līdz 1995.gada vasarai jau bija sakrājies pietiekami daudz materiāla albumam, bet Reiganu savāca armijā un uz ieraksta laiku viņu aizstāja Sleijers. Sleijers savu iesauku bija guvis pateicoties mīlestībai pret death metal. Tika ierakstīts albums „Задушевные песенки М.С. Панкухина “. Ieraksts notika mājās pie Kuzjas, viena no D-pils rock kustības pamatlicējiem. Sekoja pāris konči D-pilī. Caur kopmītnes kaimiņiem Vaida iepazinās ar Valmieras Koņu. Koņs dzīvoja īrētā dzīvoklī, mācījās tehnikumā un brīvdienās pie sevis Valmierā mēģināja ar grupu НЕ.ЛЮДИ , kuru pats arī bija dibinājis. Vaida un Koņs kļuva par labiem draugiem, tā ka drīz vien M.SPIRIT piedalījās arī končos Valmierā, pēc tam arī Valkā. Basu katru reizi spēlēja kādi draugi un paziņas - Reigans bija armijā un  negribējās viņu ne ar vienu citu aizstāt.

Ar laiku sāka mainīties arī muzikālās intereses - indie un grunge virzienā. Spēcīgu iespaidu uz vēlīnajām Vaidas sacerētajām M.SPIRIT dziesmām atstāja PIXIES.

Grupa turpināja mēģināt, uzstājās Rīgā, D-pilī, bet kļuva arvien grūtāk visiem savākties, jo Džeks mācījās medskolā, Reigans bija armijā. Vaļera ar Džeku gan atgriezās mājās katrās brīvdienās.

Vēlāk Vaida sāka paralēli darboties pazīstamajā blicē ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИКА un kļuva ļoti populārs un iemīļots D-pils neformālajās aprindās.

Diemžēl 1999.gada februārī viņš traģiski mira Vaļeras kopmītņu istabiņā. D-pilī visas grupas nospēlēja koncertu viņa piemiņai.

Džeks aizceļoja uz Baltkrieviju, izmācījās par ārstu un sāka pasniegt universitātē. Vaļera kļuva par Lielbritānijas pilsoni un tagad strādā finanšu nozarē. Reigans pārcēlās uz Maskavu.

Info: Sergejs Valevka, februāris/2010

DISKOGRĀFIJA

1994 - M.SPIRIT „Задушевные песенки М.С. Панкухина “, kasete/ pašu izdots;

1998 - dziesma К Нулю izlasē Odekolons 97/98, kasete/ HUBB;

FOTO