( Rīga, 1997. - 2001. )

SASTĀVS

Fels - ģitāra, bungas, vokāls, bass, u.c.;

Vjačeslavs - vokāls, teksti, flauta, taustiņi, u.c.;

Jevgeņijs „Džonsons”- bass, ģitāra;

Irina - taustiņi, vokāls.

BIOGRĀFIJA

Maskačkā ir kāda daudzdzīvokļu hruščovene, vienā no tās korpusiem ir pagrabs, kur glabājās pāris tumbas, mikserpults un bungu komplekts. Tas viss kopā saucās studija “Бред-рекордз“, kuru vadīja biedra Fēliksa (Fels) stingrā dzelzs roka. Sākās viss apmēram 1997.gadā, kad pagrabā darbojās Rīgas andergraundam piederīgas personības.

Nu jau vairs neviens skaidri nepateiks cik pavisam cilvēku šajā pagrabā pabija periodā no 1997. līdz 1998.gadam, Instrumenti ceļoja no rokas rokā, tekstiem noderēja pilnīgi viss, vienalga, vai tas būtu 20.-30.gadu padomju avangards, sociālreālistiski teksti, dzejolīši no pornožurnāla „Ješčo” vai pat dzejolīši no bērnu krājuma, kurš tika atrasts turpat pagrabā.

Ap 1998.gada vasaru sastāvs nostabilizējās : Fels - ģitāra, bungas, Vjačeslavs - vokāls, Jevgeņijs - bass, Irina - taustiņi. Vjačeslavs БРЕД-ПРОЕКТ daiļradi papildināja ar savu dzeju. Bundzinieka problēma atrisinājās, pateicoties atradumam šī vārda tiešākajā nozīmē - tā izrādījās Rīgas centrālajā universālveikalā iegādāta Alesis bungmašīna. 1999. gada ziemas beigās tādā sastāvā tika ierakstīts pirmais studijas albums “Тело-вечер”, kas līdz pavasarim pašu spēkiem tika izdots kasetes formātā. Tad arī notika pirmā publiskā uzstāšanās kādā Jūrmalas vasarnīcā sarīkotā pasākumā, kuru rīkoja populārā personība Karls Hlamkins. Jāatzīst, ka no paredzētajiem 6-7 projektiem uzstājāmies vienīgi mēs un pats Karls. Koncis pagāja vienkārši brīnišķīgi, bet nepatikšanās sākās uzreiz pēc tam. Iesākumam veikalā saplīsa tikko kā nopirktā litrīgā šņabja pudele. „Huiņa“, noteica Fels, „Paņemsim vēl!”, kas arī tika darīts. Jau vēlā vakarā posāmies atpakaļ uz Rīgu, kur nonācām apmēram vienos naktī, tiesa gan tikai puse no visa sastāva un bez puses no visiem instrumentiem , kas veiksmīgi tika pazaudēti ceļojot cauri Pārdaugavas dzertuvēm un mikrorajoniem.

Instrumentālais balanss drīz vien tika atgūts, ko nevarētu teikt par sastāvu. Līdz vasarai palikām trīs - Fels, Vjačeslavs un Jevgeņijs. Jūlijā nospēlējām un ierakstījām dzīvokļa konci pie Vjačeslava par godu viņa paša dzimenei, pie viena arī uztaisījām ierakstu ar Ievu (IEVA UN BRED-PROJEKT), kura īpaši tam tika uzaicināta uz Fela dzimeni. Vēlāk abus ierakstus izdevām vienā kasetē. Rudens vidū grupa pārtapa par duetu (Fels un Vjačeslavs). Pēc dažiem mēnešiem gan atgriezās arī Jevgeņijs.

Bet tikmēr lēni un nepielūdzami apgriezienus uzņēma alko-narko gaļasmašīna, ko ļoti veicināja arī pagraba ģeogrāfiskā atrašanās vieta. No trijām pusēm to ieskāva narkotočkas, bet no ceturtās puses - Rīgas alus darītava. 2000. gada ziemā mēģinājumi visbiežāk pārvērtās gājienos uz točku (ar iegriešanos alus rūpnīcā) un tam sekojošiem psihoaudio eksperimentiem, lai gan reizēm nenonāca pat līdz tam, ņemot vērā, ka mēģinājumu nokavējušais , atnākšanas brīdī atrada  savus kolēģus jau pilnīgā bezfilmā.

Taču uz pavasari sākām daudzmaz atjēgties un savā „zelta sastāvā” (Fels, Vjačeslavs, Jevgeņijs un Alesis) nobliezām konci kurinātavā uz Tallinas ielas, kas lepni tika dēvēts par Rīgas rokklubu. Ap maija vidu atkal tika kaut kur nozaudēta liela daļa instrumentu un aparatūras. Vairāku dienu garumā ievilkusies dzeršana par godu Jevgeņija dzimenei (t.s. „Džonsona dzimšanas diena”) beidzās ar to, ka svinību vaininieks kopā ar draugu Kuču aizgāja uz alus rūpnīcu,  neaizslēdzot aiz sevis pagraba durvis. Tā rīkoties rajonā, kur visi pirmo, un bieži vien arī otro stāvu logi un balkoni nocietināti restēm, bet kāpņutelpām priekšā gandrīz vai bruņudurvis, nebija īsti prātīgi. Bet par kādu prātu varēja būt runa trešajā vai ceturtajā kodiena dienā? Vēl jo vairāk, instrumentu pazušana pat netika pamanīta uzreiz, bet tikai pēc dažām stundām, dzerot 5 litrus alus tajā pašā pagrabā!

Tas jau bija beigu sākums. Vasarā  faktiski nespēlējām, tikai septembrī savācāmies uz pāris mēģiem un tiem sekojošajam koncim „Saksofonā” 2000.gada 12.augustā, kurš tika veltīts Jegoram Ļetovam (dažādi dzimšanas dienu datumi jau bija kļuvuši gandrīz vai par tādu kā BRED-PROJEKT firmas zīmi). Spēlējām sekojošā sastāvā: Fels - ģitāra, Vjačeslavs - vokāls, Jevgeņijs - bass, Dimons - bungas. 2001.gada Fels un Vjačeslavs kompī ierakstīja БРЕД-ПРОЕКТ pēdējo kaseti „Dva Vedra Gagarina“, no kuras viena dziesma iekļuva arī Latvijas underground izlasē „Odekolons“.

Info: http://machinamentvm.livejournal.com/13448.html, decembris 2009.

DISKOGRĀFIJA

1998 - BRED-PROJEKT “Злое собрание неверных“, kasete/ БРЕД-РЕКОРДЗ;

( сборник репетиций 1997-98 )

1999 - BRED-PROJEKT “Тело-вечер“, kasete/ F.E.L. RECORDS;

1999 - BRED-PROJEKT “Geburtstage.Live”, kasete/ БРЕД-РЕКОРДЗ;

( часть 1: 11.07.1999 “День Рождения ВВС“,
часть 2: Ieva un Bred-Projekts - 25.07.1999 “День Рождения Фела” )

2001 - BRED-PROJEKT “Два ведра Гагарина“, kasete/ БРЕД-РЕКОРДЗ;

2001 - dziesma Haben Baben izlasē ODEKOLONS  2000, kasete un CDr/ HUBB;

2010 - BRED-PROJEKT “1997-2001“, web-relīze/ KUNDALINI.

FOTO

( Daugavpils, 1996. - 1999. )

SASTĀVS

Vaida / Вайда - vokāls, ģitāra, bass;

Ribakovs / Рыбаков - vokāls, ģitāra, bass;

Vantuz /Вантуз - ģitāra; vokāls, akordeons, alesis sr-16;

Guna - akordeons;

Rubrehts / Рубрехт - vokāls, bass, taustiņi, akustiskā ģitāra;

Stakans / Стакан - bungas, perkusijas, back vokāls;

Toļiks Petuhovs / Толик Петухов - taustiņi, back vokāls;

Jeremejs / Еремей - alts;

Kuzja / Кузя - ieraksts.

BIOGRĀFIJA

“Vobšem, ar Vaidu sēdējām manā dzīvoklī pretī teātrim ( to viens sīnis, Ediks vārdā , laikam, par pudeli man izīrēja ). Patrinkšķinājām ģitāras, uzpīpējām. Sarunas tēma bija - kā nodēvēt mūsu kopējo mūzikas projektu. Daudz variantu bija. Spēcīgākais no tiem bija „Tak ja sžog tvoi paļci” ( „Tā es sadedzināju tavus pirkstus” ). Bet vienalga, likās, kaut kas īsti neder. Tikmēr teļļukā rādīja kaut kādu džeku, kas skraidīja un ar akmeņiem dauzīja logus, aiz viņa visu laiku vilkās Čārlijs Čaplins un tos logus no jauna iestikloja. Karoče, viena banda. Īsti neatceros, ar ko viņiem tas viss beidzās. Vai nu viņus sāka turēt aizdomās vai kā citādi, bet vienā brīdī parādīja Čaplina seju tuvplānā, tādas patiesības un dziļas vilšanās cilvēkos pilnas acis. Man uzreiz viss bija skaidrs.

Klau, davai „Glazki Stelkoļšika” ?

- Davai!

Pati ideja spēlēt kopā radās Vaidam. Viņš tolaik mācījās Rīgas Aviācijas institūtā un kopā ar Vaļeru un Džeku spēlēja M.SPIRIT. Bet kaut kas viņiem ar mēģinājumiem nesanāca. Nav jau arī prāta darbs mēģināt kopmītnēs, - tur vairāk studentu (uz)dzīve. Bet uzdziedāt gribas.

Es tolaik vizinājos ar stopiem. Juridiskās fakultātes neklātieni pametu, tāpat arī to dīvaino Ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, izrāvos brīvībā. Jau biju paspēlējis QUASIMODO sastāvā ( kopā ar Variku, Padkudinovu, Zelču un Nekrofilu ), tad vēl vienā projektā kopā ar Gunu un Tosju. Tā arī mani un Čaču ar stopiem zaņeslo pie M.SPIRIT kopmītnēs Nr.720. Tur daudzi ir pabijuši. Paskatījāmies viens uz otru un devāmies uz Maskačku pēc zāles. Tā izveidojās krietna vīru draudzība un savstarpēja sapratne. Personīgi man mūzikā visvairāk nozīmēja teksti     (laikam Coja ieteikme ). Kad es kopmītnēs izdzirdēju Vaidu v akusķike, es reāli safanojos un sāku viņu cienīt. Jo no viņa dziesmām skudriņas pa muguru skrēja.

Pēc laika nobrieda doma par kopprojektu. Arī jaunas dziesmas no mums gāzās straumēm. Grupai tā ir laba zīme. Protams, radās jautājums - kur to visu ierakstīt? Un te uzradās melni uzacainā figūra Vantuza paskatā ar viņa 4-kanālu pulti, bungmašīnu un Jackson ģitāru ar procesoru. Kā radoša personība viņš bija pazīstams ar savu bijušo projektu NEISSERIA. Piedāvājumu uzklausīja ieinteresēti.

Tā nu arī ierakstījām savu pirmo albumu „Ждите Изоптица” ( ko, nozīmē Izoptica, kļūtu skaidrs nākamajā albumā, jo šajā, dziesmai „Это из-за птиц” nepietika vietas ).

Tā arī turpinājām spēlēt. Vaida ar M.SPIRIT, bet es, sakarā ar jaunajiem darba pienākumiem - ugunsdzēsēju tornī Čerepovā. Tur mani apciemoja draugs Šura Nekrofils ar ģitāru un mēs sacerējām īsu albumiņu „Proval“, savu projektu nodēvējot par HORINJE BEGA, jo abi tolaik dragājām riņķī ar akustiskajām kā tādi seski, smieklīgi un interesanti.

Tikmēr M.SPIRIT, prikola pēc, pārdēvējušies par „Medvedi_S“( M. vietā ielika Medvedj, bet Spirit vietā ielika S) kopmītnēs Nr.720 ierakstīja savus pihodēliskos eksperimentus. “Un kur ir tie ieraksti? ” - es jautāju. -Nezinu. Liktenis bija lēmis man, Vaidam un Vantuzam aci pret aci saskrieties vēlreiz. Principā jau neviens nekur nebija pazudis. Draudzējāmies, bet nemuzicējām kopā. Bet Daugavpilī ir tā - ja mūziķi draudzējas, tad agru vai vēlu sadziedāsies. Nekrofilam bija iecerēta basista loma, taču viņa ģeologa-dziļurbēja profesija aizveda viņu tālu no Latgales. Uzradās viens entuziasts Rubrehts. Mūzika viņam likās pieņemama. Otrais albums izdevās garāks. Tajā  piedalījās liels bars dažādu cilvēku: Stakan, Kuzja, Toļiks Petuhovs, Jermejs, Žeņa, arī Nekrofils. Skaņu regulēja Vantuz.

Karoče, Vaida līdz albuma pabeigšanai nenodzīvoja. Nomira Rīgā, kopmītnēs. Kaut kā pabeidzām ierakstu bez viņa. Taču viņš bija mums atstājis daudz dziesmu. Kā minimums vēl vienam albumam. Tās vēl joprojām man iekšā skan un skudriņas skrien pa muguru. Vajadzētu kādreiz nodziedāt.”

Info: Aleksandrs Ribakovs ( publikācija no vairs neeksistējošas lapas www.chepe.lv ) ‘2005 gads. Labots - marts’ 2010.

DISKOGRĀFIJA

1997 - ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИKA “Ждите Изоптица“, kasete/pašu izdots;

1999 - ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИKA „Clinic“, kasete/ pašu izdots;

FOTO

( Valmiera, 2000. - 2003. )

SASTĀVS

Jānis - bass, vokāls;

Edgars - bungas;

Dāvis - bungas;

Arturs - ģitāra;

Kārlis - vokāls;

Dace - trompete;

Sandis - trombons;

Armands - saksofons.

BIOGRĀFIJA

Grupa izveidojās 2000. gadā  Valmierā, kaut arī centieni muzikāli izpausties bija vērojami jau agrāk. Grupas kodolu sākotnēji veidoja klases biedri - Edgars, Arturs un Jānis.

” Bijām galīgi sīči (15-16g.) un savu mūzikas instrumentu spēlētprasmi vēl tikai sākām apgūt. Vienīgi Jānis bija nedaudz vairāk pieredzējis - viņš iepriekš mūzikas skolā mācījās vijoli spēlēt. Mēģinājumi notika pie mūsu kopīgā klases biedra Naura, piemājas saimniecības ēkā-garāžā. Nauris grupai tās pastāvēšanas laikā vispār daudz palīdzēja, par to viņam un ģimenei liels paldies! Kādu pusgadu vai gadu dragājām vienkārši instrumentālu panku. Tad sapratām, ka prasās pēc kaut kā melodiskāka un caur draugiem uzmeklējām vokālistu Kārli  un trompetisti Daci. Pirmo koncertu nospēlējām Mūrmuižas bārā „Stallis” (tajos laikos tur regulāri rīkoja undeground pasākumus) kopā ar ERRATA, PEST OF A CHILD, CITA ATTIEKSME u.c. grupām. Vēlāk sanāca uzspēlēt arī pāris vietās Rīgā, Kuldīgā un Smiltenes pusē.

Pie Lomika šķūnī-studijā ierakstījām savu pirmo 3 dziesmu demo. Viena no tām dzirdama Dambja veidotajā Latvijas Punk/HC #1 izlasē.

Neilgi pēc demo ierakstīšanas grupu pameta Kārlis, kurš pārcēlās mācīties uz Itāliju. Nedaudz vēlāk Dace izšķīrās par labu florbolam, aizgāja no grupas un, cik man zināms, tagad spēlē valsts izlases sastāvā.

Uz neilgu laiku bijām atgriezušies tur no kā sākuši. Tomēr izdevās atrast palīgspēkus - pūtējus Sandi un Armandu. Vokāla pienākumus pārņēma Jānis. Kādu laiku regulāri spēlējām tādā sastāvā līdz Edgars kaut ko tur sapērās un izdomāja aiziet no grupas. Acīmredzot, uzskati mums toreiz bija pārāk atšķirīgi… Atrast bundzinieku bija pagrūti. Gados vecāki džeki ar mums pīties nevēlējās, savukārt no vienaudžiem nevienu bundzinieku nepazinām. Mūsu trokšņošanu garāžā no blakus mājas ik nedēļas dzirdēja Dāvis, ar kuru mums izdevās sapazīties. Dāvis nedaudz mācēja spēlēt bungas un viņš pievienojās kā jaunais bunģieris. Tādā sastāva turpat Hodilā ierakstījām vēl pāris dziesmas, no kurām vienu Dambis ielika, Latvijas Punk/HC #2 izlasē.

Nospēlējām vēl pāris jautrus koncertus dažādos Latvijas nostūros.

Līdz ar vidusskolas beigšanu vēlme spēlēt kopā noplaka un grupa pārstāja darboties. Daži no mums pārcēlās uz Rīgu studēt, kāds palika Valmierā. Savu pēdējo koncertu nospēlējām Punk/HC #2 diska prezentācijā.

Lai gan katrs no mums ir aizgājis savu ceļu, muzicēšana nav pamesta. Arturs spēlēja grupā SAVING DAYLIGHT REMAINS, tagad NEPATIESI BET FAKTS. Edgars ņēma dalību vairākos metal projektos un tagad močī gaismas ātruma hc grupā KASTETE. Dāvis kādu laiku bungoja GUERILLA HABITS, savukārt Sandis pasniedz trombona nodarbības mūzikas skolā. ”

info: Artūrs Skujiņš/ aprīlis’ 2010

DISKOGRĀFIJA

2002 - dziesma Korumpētā cūka izlasē LATVIJAS PUNK/HC #1, kasete un CDr/ HUBB;

2003 - dziesma Tu esi pie tā pieradis izlasē LATVIJAS PUNK/HC #2, CDr/ HUBB;

FOTO