(Rīga/Salaspils, 1993 – 1994)

SASTĀVS

Kone ( Конь / Jurijs Konradi - Юрий  Конради ) – ģitāra, vokāls;

Tolstijs ( Толстый / Sergejs Kobka – Сергей Кобка ) – bass, vokāls;

Moris ( Māris Veilands ) – bungas, vokāls.

BIOGRĀFIJA

Vienu no visu laiku labākajām Latvijas punk / hardcore grupām 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК (33-h ļetņij podonok) 1993. gadā, neilgi pēc grupas КОНЕЦ КАПИТАЛИЗМА izjukšanas nolemj dibināt divi tās dalībnieki Koņs un Tolstijs, jo abiem ir vēlme spēlēt kaut ko ātrāku, agresīvāku un humoristiskāku par vienkāršu pank roku.

Koņs aktīvi sāk apgūt ģitāras spēlētprasmi, bet kā bundzinieks tiek uzaicināts Tolstija paziņa Moris no Salaspils. Moris bija beidzis bērnu mūzikas skolu un, lai arī bungas spēlēt īsti neprata, visai ātri to apguva.

Kone : „Moris spēlēja neticami ātri, neviens bunģieris nespēja sist tik ātri! Pilnīgi primitīvs ritms, bet tādā tempā! Kad jau bijām aizbraukuši uz Holandi, iedevām holandiešu bundziniekam mūsu kaseti, bet viņš tik ātri nevarēja. Arī pats piestrādāju pie ātruma, atceros, ka trenējos spēlēt ģitāru un man bija metronoms, kuru es visu laiku liku uz ātrāk un ātrāk. Līdz tam es uz ģitāras kaut ko strinkšķināju, apmēram zināju akordus, jo man bija mūzikas pamatizglītība, taču neko īpaši labi jau nespēlēju, vienkārši zināju, kā paņemt akordus.”

Sākumā grupa mēģina Salaspilī kādā skolā, bet vēlāk bērnudārza pagrabā Imantā kopā ar kādu metālistu grupu.

Kone : “Pagrabs bija labais, visu laiku mums sita ar strāvu, tur bija ļoti mitrs. Tur mēs sarīkojām arī vienu koncertu. Toreiz strādāju veikalā par krāvēju un biju dabūjis trīs kastes alu, kas bija jāsviež laukā, jo tam bija beidzies derīguma termiņš. Es tās kastes aiznesu uz turieni, uzaicināju Dambi, Ingu Šalmi, kādus 5-8 cilvēkus. Tā arī nospēlējām savu konci, visi padzēra alu. Astoņi cilvēki klausās, trīs spēlē. Bet varbūt arī tas nebija pirmais koncerts tajā bērnudārza pagrabā…”

Grupa savā pastāvēšanas vēsturē sniedza tikai dažus, bet ļoti labus koncertus - klubā „Next” (Krāmu ielā). 1994. gada jūnijā Fozy mēģinājumu telpā grupa ieraksta demokaseti „Oļesew Enma?” ar 21 dziesmu.

Vienā brīdī grupas dalībnieki nolemj braukt uz Holandi, jo tur ir legāla marihuāna un var dzīvot un spēlēt skvotos.

Kone : “Gatavojāmies tam braucienam, bet Moris mūs piešmauca. Pārdeva savas bungas it kā lai tiktu uz turieni, bet visu naudu nodzēra. Sākās tādi morālie – jābrauc, bet nevaru. Viņš sāka dzert vēl vairāk. Karoče, mēs viņu gaidījām, gaidījām, visu laiku pārcēlām aizbraukšanu uz vēlāku laiku, līdz aizbraucām divatā ar Tolstiju.”

Tātad uz Holandi aizbrauca tikai Koņs un Tolstijs. Abi tūliņ aktīvi iesaistījās Amsterdamas skvoteru dzīvē, piedaloties demonstrācijas, aizstāvot no policijas iebrukuma skvotu, kurā dzīvoja, utt. Tur viņi arī iepazinās ar kādu holandieti, kurš piekrita kļūt par grupas bundzinieku. Protams, tas nav Moris un sit bungas citādi, bet grupa tik un tā atsāk mēģinājumus un pat sarunā klubu, kurā uzstāties, bet notiek liktenīgs pavērsiens.

Kone : “Braucu ar veļļuku un mani notrieca mašīna. Kamēr es es atjēdzos, atbrauca policija,…, dokumentu man nebija, robežu mēs bijām šķērsojuši nelegāli, jo vīza maksāja kādus 50 dolārus un tas mums bija pārāk dārgi.”

Ar to tad arī PODONKU neilgā vēsture beidzās. Koņs tiek deportēts no Holandes un atgriežas Latvijā un pavisam drīz jau viņa prioritātes gan mūzikā, gan dzīvē mainās - viņš sāk aizrauties ar regeju, dub, bet vēlāk ar elektronisko mūziku. Uz neilgu laiku kā basģitārists viņš iesaistās grupā 4 ЗАСУШЕННЫХ ГАМБУРГЕРА un arvien biežāk sāk uzstāties kā dīdžejs.

Tolstijs Latvijā atgriežas nedaudz vēlāk un kopā ar citiem Salaspils punkeriem izveido parodijprojektu –ТОРЕЦ ТОТАЛИТАРИЗМА .

Info: OT/ Kone, maijs/2008

DISKOGRĀFIJA

1994 – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК „Oļesew Enma?”, kasete/ pašu izdots;

1994 – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК „Prikolnaja zapis”, kasete/ nav izdots(mēģinājums pirms “Olesew Enma” ierakstīšanas, tajā pašā dienā);

1995(?) – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК / RIBAMECH-SVOLOCH OBIKNOVENNAYA split, kasete/ VELO REC.;

1995 – ar dziesmu Kopi ļubjat svoju rabotu izlasē EAU DE COLOGNE ‘94, kasete/ Tornis rec.;

1995 – ar dziesmām Ventiļator un Buģ ostorožen izlasē SONS OF A BITCH 2, kasete/ Ō PRODUCTIONS;

1995 – 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК / VONOSONOLOPPUS split, 7”EP/ DARBOUKA REC. (Francija), DAR 003, 500 kopijas, blue vinyl;

1997 – ar 4 dziesmām(kopi ļubjat svoju rabotu, anaemia, ja sošol s uma, american way) izlasē UNDERGROUND FROM SPILS 2, kasete/ BEERFAN

FOTO

VIDEO

(Smiltene, 1995 - 1997)

SASTĀVS

Jānis – ģitāra, vokāls;

Madis – ģitāra; bungas

Armands – bass;

Andris – bungas;

Edijs – bass.

BIOGRĀFIJA

Grupa ALERĢIJA, kuru laikam var uzskatīt par pirmo Smiltenes neatkarīgās mūzikas grupu, tika dibināta 1995. gada pavasarī. Sākotnējais sastāvs: Jānis – ģitāra, vokāls, Madis – ģitāra, Armands – bass un Andris – bungas. Tikai vienam vai diviem no grupas dibinātājiem bija interese par alternatīvo mūziku, bet pārējie  (ar interesēm par dažādu mūziku – sākot no repa līdz popmūzikai un džezam) tika sameklēti no draugu vidus. Konkrēts stils, kādā spēlēt, nebija izdomāts, bet bija skaidrs, ka gribam spēlēt alternatīvu mūziku un pieturēties pie tādas underground mūzikas ideoloģijas, kādu propagandēja Tornis, ar kura dažiem cilvēkiem bija nodibināti kontakti. Pašiem tajā laikā vēl trūka informācijas, lai konkrētāk raksturotu savu mūziku, bet drusku vēlāk citi to dēvēja gan par alternatīvo popmūziku ar fūzētām ģitārām, gan par kaut ko līdzīgu agrīnajam britu pankrokam. Dziesmu teksti bija tikai latviešu valodā un pārsvarā par sociālām vai politiskām tēmām. Tajā laikā tuvākās mums zināmās underground grupas atradās tikai Rīgā, kas toreiz likās pārāk tālu no Smiltenes. Tādēļ pirmos koncertus organizējām bez citu grupu piedalīšanās. Pirmais koncerts notika 1995. gada 31. augustā Smiltenes kultūras namā, kura vadība tajā laikā bija ļoti pretimnākoša. Par lielu brīnumu, uz šo koncertu atnāca kādi 30 cilvēki, un tas, pilsētai ar 6000 iedzīvotājiem, kurā bija ne vairāk par pāris neatkarīgās mūzikas drīzāk klausītājiem, nevis faniem ir diezgan daudz. Koncertu varējām uzskatīt par izdevušos, un tas deva entuziasmu, ka kaut ko spējam paveikt. Spēlēšana ārpus Smiltenes gan joprojām tika uzskatīta par diezgan tālu sapni, bet visiem bija skaidrs, ka jāturpina spēlēt un jānodibina kontakti ar kādas citas pilsētas grupām, kuras varētu uzaicināt piedalīties kādā koncertā. Līdz 1995. gada beigām nospēlējam vēl dažus koncertus Smiltenē. Uz vienu no tiem uzaicinājām arī Jelgavas grupu WITH CUT, kura tikko bija izdevusi kaseti un nedaudz paspīdējusi arī oficiālajā Latvijas mūzikas presē, bet nezināmu iemeslu dēļ viņi līdz Smiltenei tā arī neatbrauca. Uz vienu no šiem koncertiem atnāca gandrīz simts cilvēku, taču tam par iemeslu bija vidusskolas sarīkojumā pārāk agri beigusies diskotēka, kā rezultātā visi tusēt gribošie jaunieši atnāca uz mūsu koncertu kultūras namā. Gadu mijā iepazināmies ar Saimonu un Māru, kuri tobrīd dzīvoja Valmierā, un Saimons nesen bija izdevis „Peasants With Pichforks„ LP. No Saimona uzzinājām, ka Valmierā ir vairākas punk grupas, no kurām viena – Ņeļudi – pat izdevusi kaseti. Aptuveni tajā pašā laikā no rajona laikraksta arī uzzinājām, ka Valkā ir viena death metal un viena klasiskā roka grupa, ar kurām varētu kopā satusēt. Tas viss beidzās ar tajā laikā vislielāko koncertu Smiltenē, kad 1996. gada martā vienā no galvenajiem Smiltenes bāriem/restorāniem notika 5 grupu koncerts, kur bez ALERĢIJAS spēlēja arī Head On Shoulders (Valmiera, punk), Backtalk (Valmiera, rapcore), Sacrelige(Valka, death metal) un vēl viena Valkas grupa bez nosaukuma, kas spēlēja aptuveni Jimi Hendrix stilā. Bāra/restorāna vadību manāmi šokēja Valmieras jaunieši ar grebenēm, un mēs, kā koncerta organizētāji tikām pat brīdināti ar policijas izsaukšanu, bet viss noritēja bez starpgadījumiem. Likās, ka nu maisam gals ir vaļā un sāksies aktīvāka spēlēšana koncertos gan citās pilsētās, gan arī Smiltenē, jo pasākumus Smiltenē varētu taisīt biežāk, ja uz tiem ierastos arī publika no kaimiņu pilsētām. Taču tuvāko 2 mēnešu laikā no grupas aizgāja divi dalībnieki – Armands un Andris. Vienu brīdi jau likās, ka grupa tā arī beigs pastāvēt, jo nebija neviens, kurš spēlētu šo cilvēku vietā. Taču tad izdomājām tādu risinājumu, ka Madis turpmāk spēlēs bungas, bet basu tikko atrasts basģitārists Edijs. Madis bija tikai dažas dienas kā sācis mācīties bungas, kad no Rīgas pienāca vēstule no Andžoņa (manu telefona numuru bija pazaudējis, tādēļ piezvanīt nevarēja), ka Dambis no Torņa dabūjis mūsu pirmo koncertierakstu un ielicis vienu dziesmu gadskārtējā izlasē „Odekolons”. Turklāt viņš vēlas, lai mēs esam starp trijām grupām (kopā ar Drazza un Yulunga), kas pēc dažām dienām  Rīgā spēlēs izlases prezentācijā klubā „Mad Mix”, un afišas jau esot sadrukātas un izlīmētas. Nebija cita varianta – tāda izdevība bija jāizmanto. Koncerts mums pavēra jaunus apvāršņus un sapratām, ka varam spēlēt arī Rīgā ( līdz tam visi koncerti bija tikai Smiltenē), taču mūsu uzstāšanās bija ļoti slikta, ar daudzām kļūdām, jo bundzinieks vēl īsti nebija apguvis minimālās spēlēšanas prasmes. Turpmākais 1996. gads grupai bija ļoti veiksmīgs. Spēlējām daudzus (gandrīz katru mēnesi) koncertus Valmierā (Saimona un Māras mājas pagrabā vai pagalmā), uzstājāmies arī palielā alternatīvo un smago grupu koncertā Valkā, kā arī lielā Igaunijas dažādu stilu jauno grupu festivālā „Raudtee Rock” Valgā (Igaunija), kā arī paši organizējām koncertu Vidzemes ciematā netālu no Smiltenes, kurā spēlēja daudzas Valmieras grupas un Sirke no Rīgas. 1996. gada maijā Andžons mūs ierakstīja Torņa studijā Rīgā, kā rezultātā paši izdevām 9 dziesmu kaseti ar nosaukumu „Kas vajadzīgāks mūsu sabiedrībai?”. Atsauksmes par to underground presē bija ļoti dažādas – no ļoti slavinošām līdz izcili negatīvām. Septembrī grupas līderis Jānis sāka studēt Rīgā, taču mēģinājumi neapstājās – tie notika nedēļu nogalēs. Sapratām, ka mūsu dziesmas ir pārāk vienveidīgas un mēģinājām ieviest nedaudz dažādības, taču traucēja tas, ka pietrūka spēlētprasmes. 1997. gadā Smiltenē Andra Vilkasta studijā ierakstījām 7 dziesmu kaseti „Gods kalpot Latvijai!”, kurā teksti jau ir politiski asāki, radikālāki un tajā pašā laikā arī depresīvāki. Viena no šīm dziesmām vēlāk tika iekļauta Vācijā iznākušajā pasaules punk izlasē „Punk Rock Makes The World Go Round” izlasē CD/LP formātā. 1997. gadā sākumā nospēlējām dažus palielus koncertus (Smiltenes kultūras namā festivāls „Nesamākslotās jūtas”, Valmieras ģimnāzijā un Cēsu Draudzīgā Aicinājuma ģimnāzijā), taču vienlaicīgi jutām, ka sākam sevi izsmelt. Edijs bija nolēmis braukt uz kādu laiku strādāt uz Somiju, Madis izlēma, ka turpmāk nevēlas spēlēt bungas…

Tapa skaidrs, ka Smiltenē jaunu sastāvu savākt neizdosies un tika paziņots par ALERĢIJAS izjukšanu. Kā pēdējais koncerts 1997. gada maijā tika nospēlēts „Odekolons” izlases prezentācijas koncertā Ķīpsalas „Robinsonā”, kurā piedalījās daudzas grupas un kurš kļuva bēdīgi slavens ar Rīgas punk grupu Cui-Cui un Kus-Kus pievēršanos atklātai nacisma propagandai un divu valmieriešu (līdz tam viņu draugu) piekaušanai pēc koncerta, par iemeslu minot viņu grupu dziedāšanu angļu valodā.

Info: Jānis Reinsons/ aprīlis – 2008

DISKOGRĀFIJA

1996 – ALERĢIJA „Kas vajadzīgāks mūsu sabiedrībai?”, kasete, 9 dziesmas/ pašu izdots;

1996 - dziesma Zudusī laime izlasē ODEKOLONS ’95, kasete/ HUBB;

1997 - ALERĢIJA „Gods kalpot Latvijai!”, kasete, 7 dziesmas/ pašu izdots;

1997 - dziesma Jūs izlasē ODEKOLONS 1996, kasete/ HUBB;

1997 - dziesma Jaunie civilizācijas sasniegumi pasaules punk izlasē PUNK ROCK MAKES THE WORLD GO ROUND, CD/LP/ Teenage Rebel Records (Vācija).

FOTO

(Kuldīga, 1996 - 1999)

SASTĀVS

Agnese – bass;

Māris – fuzzbass, vokāls;

Štruhs – ģitāra, bungas;

Gatis – bungas;

Gunārs – fuzzbass;

Edža – bungas;

Klusais – bungas;

Zvejnieks – bungas;

Peks – vokāls.

BIOGRĀFIJA

D.U.R.A.K. kā projekts rodas 1996. gada rudenī. Tobrīd sastāvs bija šāds: Klusais (VONOSONOLOPPUS ) – bungas, Štruhs (VONOSONOLOPPUS ) – ģitāra, Agnese – bass, Māris ( ex. DILöNIS, ČAPAJEVS VAGONS ) – fuzzbass, Peks ( ex. ČAPAJEVS VAGONS ) – vokāls. Projekts rada dažas dziesmas un pat sniedz vienu koncertu festivālā “TROBELS” 1996. gada novembrī.

Kādu laiku pēc pasākuma par nu jau grupas bundzinieku darbojas Štruhs, šajā laikā arī tiek izdomātas gandrīz visas dziesmas, kas vēlāk tiek izdotas kasetē. Štruhs drīz pamet grupu un viņa vietā 1997. gada pavasarī nāk Gatis ( ex. SILVER, GEGEN ). Šādā sastāvā tiek intensīvi mēģināts ( Agnese – bass, Māris – fuzzbass/vok, Gatis – bungas ) un 1997. gada augustā Priede rec. studijā tiek ierakstīta un De La Muitnieks Tapes izdota vienīgā grupas kasete EP (7 dziesmas). Drīz pēc tam par fuzzbasistu tiek pieaicināts Gunārs ( Guntars Lankovskis ) un Muitnieks pāriet uz vokālista lomu. Šādā sastāvā arī tiek sniegts viens koncerts. Novembrī grupu pamet Gatis, un kārtējo reizi nav kas sit bungas. Uz koncertu Valmierā 1998. gada februārī bungas tiek uzaicināts spēlēt Edža (VONOSONOLOPPUS ), bet pēc koncerta, kurš bija ļoti labs, grupa uz laiku pajūk.

1999. gada rudenī tiek nolemts atsākt mēģus ar pilnīgi jaunu bunģieri Zvejnieku( HUGO ) un kā vokālistu atkal pieaicinot Peku. Bass – Agnese, Muitnieks – fuzzbass. Šādā sastāvā 24.01.99. tiek ierakstītas 2 dziesmas kādā Rīgas studijā “Odekolona” izlasei. Drīz pēc tam grupa pārtrauc darbību uz visiem laikiem.

Savā pastāvēšanas laikā grupai bijuši tikai 3 koncerti: festā “Trobels” ‘96, privātkoncertā „Vējš Vītolos”, abi Kuldīgā un Valmierā Live in “Prīmuss” feb. ’98.

DISKOGRĀFIJA

1997 - D.U.R.A.K. „Kasete EP” (7 dziesmas), kasete/ De La Muitnieks Tapes;

1998 - dziesma Lūgtin lūgt izlasē ODEKOLONS 97/98”, kasete/ Tornis Rec;

1998 - dziesma Izģērbies HC/Punk izlasē EUROPE IN DECLINE, LP/ Six week rec., (ASV);

1998 – koncert ieraksts iekļauts 4 grupu izlasē TRATTRATRATARAT, kasete/ De La Muitnieks Tapes;

1999 - dziesma Irmiņ’ un dusmīgie onkuļ’ izlasē WEIRD SYSTEM, 7” EP/ The Beard is Weird;

1999 - dziesma Sviedri izlasē ODEKOLONS 98/99, kasete/ HUBB;

1999 - dziesmas Ziemassvētku dziesma un Būs būs izlasē KRUNCIŅA PIEDURKNĒ, kasete/ EPO tapes;

2002 - dziesmas Ziemassvētku dziesma un Būs būs izlasē KULDĪGAS IZLASE 1994 - 2002, kasete/ Makgaivera serviss.

FOTO

( Rīga, 2005 )

SASTĀVS

Mikus [Mikucīts] – rīkle (no 2005. dec.);

Andrejs – bass (no 2006. sep.);

Sanjoks  – ģitāra (no 2007. apr.);

GoZz [Artjoms] – bungas (no 2006. feb.).

(kopš 2005. gada grupā vēl ir darbojušies: Kārlis, Melnis, Kažemaks, Pidžinātājs, Chuff, Panķelis)

Stils: Oi!/punk/ska

BIOGRĀFIJA

“Mēs pastāvam kopš 2005.gada decembra. Agrāk daži dalībnieki bija grupas TU TIEC DZEMDĒTS sastāvā, tad tā pajuka, bet neviens negribēja sēdēt mājās un neko nedarīt. KuN ir viena cilvēka – Panķeļa spontānā ideja. Grupas sastāvs tika nokomplektēts stundas laikā, bet vienīgais basists ( Ēriks - Melnis ) baigi ilgi spirinājās un negribēja spēlēt mūsu grupā, bet tomēr mēs panācām savu.

Pagāja pāris mēneši un nedaudz mainījās sastāvs - tika atrasts labāks bundzinieks (GoZz).

Jūlijā grupas sastāvs mainījās atkal - aizgāja ģitārists Jānis un basists Ēriks. Veselu mēnesi KuN meklēja muzikantus un beidzot dabūja no grupas FACT YOU divus labus džekus - ģitāristu Chuff un basistu Andreju. Ar jauno sastāvu KuN nospēlēja  daudz konču. Pirmais bija 07.09.2006., klubā DEPO.

Grupas mēģinājumi ir notikuši Pie Dimas, Bauskas ielā 16;

Krāsotāju ielā 9; “KVADRĀTS”, Ādmiņu 4; 5. poliklīnikā, Grēcinieku 28.

2007.gada martā no mums aizgāja ģitārists Chuff un mēs paņēmām Sanjoku viņa vietā.”

KONTAKTI

Oficiālā mājaslapa: http://www.myspace.com/kaunsunnegods

http://kaunsunnegods.draugiem.lv

tjomich@inbox.lv – Artjoms Gozins (GoZz) +37126301819

Mūsu mp3 ir atrodami te: http://www.hc.lv/muzika/jaunumi/hc.lv-kauns-un-negods-albums-redzet-visu/

DISKOGRĀFIJA

2006 – KAUNS UN NEGODS „Redzēt visu“, CDr/ pašu izdots, (ierakstīts 10.11.2006, 5. poliklīnikā);

2006 - dziesma Pankiem alu izlasē LATVIJAS PUNK/HC #4, CDr/ HUBB. (zem nosaukuma TU TIEC DZEMDĒTS);

2007 – KAUNS UN NEGODS „Tik ar spēku un prātu”, CD/ PETyx P RECORDS;

2008 - dziesma Ko gribu izlasē LATVIJAS PUNK/HC #5, CDr/ Gauja Records

FOTO

(Rīga, 1996 – 2004)

SASTĀVS

Sveta - bungas
Diāna – bass
Edīte – ģitāra
Kristīne - vokāls.

BIOGRĀFIJA

1996.gads. Četras meitenes - Sveta, Diāna, Edīte un Kristīne, pēc ilgas domāšanas, saņēmās un izveidoja grupu. Ar tā laika pazīstamo grupu S-5 un Pret Tārpērci dalībnieku palīdzību uzsāka mēģinājumus „Bunkurā“, Lielupē. ASKA ’s sastāvs bija: Sveta - bungas, Diāna - bass, Edīte - ģitāra un Kristīne - vokāls.

Pēc gadu ilgušiem mēģinājumiem, meitenes uzstājās Pasaku mājā “Undīne” ar spontāni radušos nosaukumu ASKA. Koncerts bija veiksmīgs.

Tas bija ASKA ’s pirmais un pēdējais koncerts šādā sastāvā. Personīgu nesaskaņu un sadzīves apstākļu dēļ grupa pārtrauca savu darbību un meitenes pašķīrās.

Otrs ASKA ’s posms sākās 2003.gadā, šoreiz ar pazīstamo grupu PND, Inokentijs Mārpls un Loco Locals dalībnieku atbalstu. Sastāvs bija mainīts- bijusī vokāliste Kristīne un bijusī ģitāriste Edīte abas ķērās pie mikrofoniem, bungas sākumā spēlēja Šakālis (Inokentijs Mārpls), vēlāk Antons (Loco Locals), basu - Didzkins (PND, Znaki), bet ģitāru - Šuriks (Loco Locals).

Šajā sastāva līdz 2004.gadam ASKA nospēlēja pāris veiksmīgus (un arī ne visai ) koncertus.

Jāpiemin arī otrajā pastāvēšanas posmā radušās dziesmas “Dari man tā…“,  negaidītie panākumi Radio SWH raidījuma
“BB brokastis“dziesmu aptaujā.

Kopumā arī šis ASKA ’s periods bija ražīgākais, jo nu jau no grupas daiļrades, izņemot nosaukumu, ir palicis arī ieraksts, kurš tā arī netika izdots. Noteikti jāpiemin, tas ka iemūžināt ASKU mums ļoti, ļoti palīdzēja visi augstāk minētie puiši. Paldies viņiem un visiem citiem, kas mūs atbalstīja morāli!

Tas no ASKA ’s puses ir viss. Grupa ir pārtraukusi savu darbību. Bet ar tiem pārtraukumiem jau nekad neko nevar zināt :)

info  - Krii – februāris/2008

DISKOGRĀFIJA

2003 - dziesma Pastaliņas izlasē “Latvijas punk/hc #2“, CDr/ HUBB;

2004- ASKA “Lai pēc Askas kaut kas paliek!“, CDr/ neizdots.

FOTO