(Rīga, 1990 -1993)

SASTĀVS

Edgars Šubrovskis - vokāls, dziesmas, teksti;
Uldis Zariņš – bungas;
Edgars Miļūns - ģitāra, šad tad dziesmas;
Jānis Lapsa – bass;
Guna Līce – taustiņi;
Ingus Baltvilks – skaņu tehniķis, kas arī raksta tekstus;
Ivars Piškins (tagad – Blūms) – bass.

BIOGRĀFIJA

Ansambļa ideja rodas 1989.gadā, iepazīstoties Uldim Zariņam un Edgaram Šubrovskim.
Edgars Šubrovskis – aizrautīgs melomāns ar pārliecību, ka labākā mūzika ir savādāka mūzika. Vienīgā pieeja savādākai mūzikai – krikumi, kas ierakstīti kasetēs no radio. Pārējo robu aizpilda latviešu roks un ārzemju roka klasiķi. Mazliet spēlē ģitāru un dzied.
Uldis Zariņš – pārliecība tāda pati, taču neticamas veiksmes rezultātā ticis pie apmēram 100 „Maxell” kasetēm un indie klasikas (Cure, Smiths, Jesus & Mary Chain u.c.) ierakstiem. Mazliet spēlē bungas.

Kopīgi spēlējot un klausoties ierakstus, pamazām izveidojas kolektīvs zem nosaukuma M. GVARDE jeb MIRUŠO GVARDE.

M. GVARDE ir draugu grupa, kas attīstās bez jebkādiem sakariem ar Latvijas underground, kā arī bez jebkādām zināšanām par elektrisko instrumentu īpatnībām (izņemot Miļūnu, kuram ir kārtīga roka ģitārista noslieces). Muzikāli grupa skan kā tīņu romantikas saldināts astoņdesmito pankroks. Un Klāva Elsberga dzeja.
Tādēļ pirmie koncerti nesekmē attiecības ar Torni vai Kuldīgas scēnu, kuri M. GVARDI novērtē kā pārāk popsīgu. Toties izveidojas attiecības ar grupu Tikai Melns no Limbažiem. Tie ir kruti un daudz vecāki (ap 18 - 19) džeki, kuri palīdz ierakstīt pirmo demo albumu.

M. GVARDE „pierakstās” uz Latvijas mūzikas skatuves, nospēlējot vairākos lielākos, tikai deviņdesmito gadu sākumam raksturīgos pasākumos (piemēram, “Pastnieku ielas” koncertos Latvijas pilsētās, kur spēlē Monro, Huskvarna, Austrumeiropa, Aurora un tamlīdzīgs kokteilis). Ansambli labi novērtē Jānis Stundiņš un vairāki citi mūzikas žurnālisti, tādēļ info par grupu parādās arī presē.

Grupa pamazām ieņem vietu arī underground scēnā. Mūzika kļūst smagāka. Basista vietu ieņem izjukušās grupas Bez Greznības līderis Ivars Piškins (tagad – Blūms). Šubrovskis mēģina sevi kā ģitāristu.
1992/1993. gadā tiek ierakstīts otrs demo, kurš, cik man zināms, nevienam nav saglabājies. Ieraksta kvalitāte ir drausmīga, taču dziesmas ir kļuvušas daudz interesantākas. Dziesma „Karš” ir atrodama 93. gada „Odekolonā”

Palielinoties alkohola patēriņam un neattīstoties mūzikas kvalitātei, grupa sāk irt. Uz brīdi visus sapurina sponsora uzrašanās. Sponsoru atved Ingus draugs Deniss Paškēvics, un sponsors ir čigānu tautības vīrs mētelī, kurš slavē grupu un cienā grebeņotos plukatas ar neticami dārgu liķieri „Veta” un ārzemju džinu. Nākamā tikšanās ar sponsoru nenotiek – izrādās, savu mecenātisko darbību labdaris ir veicis, zvejojot naudu no Edgara Liepiņa bankas konta. Rezultāts – neliels izbīlis un piedāvājums spēlēt 10 koncertus ar Edgaru Liepiņu un Antru Liedskalniņu Rīgas Cirkā. Gatavojot Liepiņa paša sastādīto programmu uz cirka orķestra platformas M. GVARDES sastāvu papildina divi akordeonisti, Deniss Paškevics ar flautu un Laine Ligere ar ģitāru un lakstīgalas balsi. Ir neticami, ka šie koncerti vispār notiek, turklāt pulcē pilnu arēnu ar Liepiņa talanta pielūdzējiem. Tolaik Šubrovskim ir 16, Zariņam un Miļūnam – 18 gadu. Royal spirts tek straumēm naktīm un dienām. Saikne ar realitāti ir visai nosacīta. Nakšņots tiek pie draugiem, kuru vecāku nav mājās, laukos pie Šubrovska draudzenes un trepju telpās.

Liepiņam šie ir pēdējie koncerti. Līdzīgi iet arī grupai. Vēl tiek sacerēta un ierakstīta mūzika kādam īpatnējam LTV raidījumam, taču tūlīt pēc tam notiek traģēdija – Ingus Baltvilks iet bojā, aizmidzis pārāk tuvu vilciena sliedēm.

Grupa smagi sastrīdas un izjūk. Īsu brīdi pastāv M. GVARDES atavistisks turpinājums GVARDE ar Miļūnu, Zariņu un „Čorniju” kā vokālistu.
Šubrovskis īsu brīdi padzied Blūma projektā Krusta Pils. Pēc vairāku vokālistu maiņas Krusta Pils atrod Helēnu un top supergrupa Skumju akmeņi.
Šubrovskis, izmests no Krusta Pils lielā alkohola patēriņa dēļ, īsu brīdi spēlē kopā ar Project Hall, kā arī paralēli arvien biežāk piesaka sevi kā akustisko dziesmu autoru, joprojām ar punk ievirzi gan mūzikā, gan tekstos. 1994. gadā, braucot vilcienā no Ogres, Šubrovskis satiek Andžoni un aizsākas KARTĀGA.
Zariņš pierāda sevi kā vienu no labākajiem underground buņģieriem, kļūstot par ritma turētāju „Satelītos”, tad „Sirkē”, līdz viņa galvā iezogas un nostiprinās ska. Joureļa romantiskais Voiceks, lielā mērā pateicoties tieši Zariņa ietekmei, kļūst par ņipro VOICEKS VOISKA.

Edgars Šubrovskis - maijs/2008

DISKOGRĀFIJA

1993 – dziesmas „Ļaudis” un „Sāpes” izlasē „Latvian punk/hc compilation ‘90 – ‘93”, kasete/ Tornis rec..

FOTO