(Rīga, 1991-1996)

SASTĀVS

Dairītis – vokāls;

Ed de Freedwald – ģitāra, vokāls;

Nurx – sintezators, uzvalks;

Vītols – vokāls, actions.

BIOGRĀFIJA

Grupa KRAMPĪ SARĀVĒJS Latvijas underground skatuvē bija visai interesanta un netradicionāla parādība. Par savējiem viņus īsti neuzskatīja ne Torņa cilvēki - indie / alternative / mūzikas mīļi, ne panki, ne visai skarbie metālisti. Taču savā būtībā un izpausmēs KS bija punk nihilisti.

Frīdvalds : „Pats sākums bija 1991.gada puča laikā, kad tika vākti kopā visi tie, kas vēl pēc vecuma atbilda iesaukumam padomju armijā un es ar Dairi Leitānu pie manis izmisumā dzērām tolaik populāro„Royal”spirtu. Tajā laikā es mācījos spēlēt ģitāru un man bija arī kaut kāds vecs „Radiotehnikas” plašu atskaņotājs kopā ar kasetnieku, kurš deva foršu fūža efektu , turklāt, tajā varēja arī ierakstīt. Nu un mēs domājām - ja jau jāmirst, tad jāmirst, bet pēc sevis vismaz kaut kas ir jāatstāj. Pirmais ieraksts, bija interesants ar to, ka mums nebija pults, tāpēc varēja ierakstīt caur mikrofonu tikai balsi. Nu tā arī tika darīts - bija ģitāras partija, kasete tiek apstādināta, kaut kas ierūkts, atkal ģitāras partija un tā tālāk… Pusstundas laikā tika ierakstīts pirmais albūms ar apmēram 20 dziesmām… Man tolaik bija doma kaut ko nopietnāku pasākt mūzikas virzienā un, pučam beidzoties, prātiem atdziestot mēs pamazām sākām to ideju attīstīt…

……Mainījās tur visādi nosaukumi, idejas, vienu brīdi bija vairāk zakuss uz metālu, bet tik nenopietniem cilvēkiem nekāds metāls nevarēja sanākt… beigu beigās tika izlemts palikt pie tās pašas nenopietnības. Piemēram, dziesma ”Žurka un trīskapeika”- 30 sekundes, normāls graindkōrs….

Pēc būtības, KS jau muzikāli nebija nekāds panks…varbūt pankam atbilda pēc tā kritērija, ka tā bija tāda totāla likšana virsū jebkādiem kanoniem, tai skaitā arī pankroka . Pankroks arī diezgan bieži stagnē pats savos kanonos. KS vispār nekādu kanonu nebija. Ironija par visu, ieskaitot pašiem sevi. Tāpēc arī koncerti parasti izvērtās tādās kā izrādēs.

Pēc kāda laika mēs atradām divus dīvaiņus, kuriem bija laba aparatūra, uz kuras varēja gan mēģināt, gan ierakstīt. Paši spēlēja aizvēsturisku hārdroku, sniedza visādās aptaujās, konkursos savas kasetes, nu fišku nerubīja pilnībā. Mūsu idejas viņiem likās baigi hohmīgās, tāpēc viņi bija ar mieru sadarboties. Tā mēs tikām pielaisti pie viņu aparatūras, ar nosacījumu, ka jāļauj viņiem piedalīties KS! Nu viņi visam tam piešķīra zināmu odziņu… nu, ja pankgrupai pieslēdzas divi rutki, kas spēle balītes un piespēlē sintezatoru, tad, protams, rodas ideāls….

Pats pirmais koncerts bija trijatā – Edmunds (ģitāra), Leitāns (balss) un Nurks (sintezators) Āgenskalna koledžā. Tur mums bija telpas mēģinājumiem ar nosacījumu, ka reizēm mums ir jāuzliek aparatūra disenēm. Mēs piedāvājām kādā žetonu vakarā nospēlēt dzīvajā. Nospēlējām un zālē palika apmēram divi cilvēki . Tie paši bija piedzērušies vidusskolnieki, kuri cerēja mums pa muti sadot pēc tam ….

KRAMPĪ SARĀVĒJA pamatsastāvs bija Frīdvalds (multiinstrumentālists) Dairis Leitāns (vokāls), Imants Vītols (vokāls, action) un Nurks (sintezators). Tad vēl bija vesela kaudze ar cilvēkiem, kas mainījās. Reizēm koncerta laikā uz skatuves bija salīduši kādi 20 cilvēki, tik cik skatuves kvadratūra pieļauj. Vienā šovā tika izmantots īsts atlēts, ir bijuši zobeni, pūķi, konservus ēdām , dzērām uz skatuves, nu nekas jau tāds baigi sevišķs, publikā nečurājām…… vismaz vienā koncertā mums ir mests ar olām… Vienīgais, ka tam visam nebija nekādas koncepcijas, atšķirībā no nopietnām performancēm, kurās parasti tomēr ir kaut kāds vēstījums. Mūsu vēstījums bija - Lai ir tizli!

Rīkojām arī tādas ielu performances – imitēta pensionāra un invalīda piekaušana, visādas citādas izdarības, piemēram - kaimiņi alkoholiķi tika kacināti – Nurks vienkārši bija izurbis sienā caurumu un saviem kaimiņiem alkoholiķiem aiz skapja pielicis mikrofonu un skaļruņus ko pieslēdza savai pultij. Aiz sienas notiekošo ierakstīja, pats bieži provocēdams kaimiņu un viņu čomu skandālus. No turienes arī grupas nosaukums KRAMPĪ SARĀVĒJS. Tas ir viens izteiciens no kaimiņu- alkoholiķu leksikona, ķipa sieva saka vīram: „tu krampī sarāvējs vecais, tu pežu laiža!”. Tie bija īsti vecie latviešu alkāni, lai gan cik viņiem īsti gadu bija, nevarēja pateikt…

Nurks tolaik strādāja Igaunijas vēstniecībā par šoferi un tajā laikā tas bija pilnīgi normāli, ka KS pārvietojās automašīnā, kurai klāt bija Igaunijas karogs, lai gan to drīkstēja pielikt tikai, kad vēstnieks ir mašīnā. Protams, mašīnai bija sarkanais numurs, ar to drīkstēja pārvietoties visur, neviens nedrīkstēja apstādināt. Jā, bet… izmeta Nurku no turienes, jo viņam to mašīnu pie mājas nozaga. Tad viņš iekārtojās par šoferi prokuratūrā un viņam, protams, bija dienesta „Volga” ar migalkām un sirēnu. Uz vienu Krāmenes koncertu ieradāmies tajā „Volgā” ar mirgojošām migalkām un ruporu, ķipa, lai atbrīvo ceļu…..

Tās izdarības, gandrīz vai bija svarīgākas par skatuvisko darbību.

Pirmais koncerts uņģikā bija „ŠAHTA” (fabrikas REMR telpās), tad vēl „ROBINSONĀ” pāris reizes esam spēlējuši, Krāmenē, koncertā „ROKS PAR FIŠKU”, ko mēs paši organizējām. Koncertu nebija daudz, apmēram astoņi…

Tad kaut kā viss arī pajuka… arī tā scēna mainījās. Sākotnēji kopā bija indie/Tornis un punk scēna un kad tā sāka dalīties, tādam KRAMPĪ SARĀVĒJAM neatradās neviena niša, jo indie grupa mēs nebijām, priekš Torņa – par nenopietnu , par punk grupu arī īsti nenosauksi un hardcore cilvēki, ja taisa koncertu KS neaicinās…..

Bet principā jau KS turpina pastāvēt kā brends un šad tad turpina padot par sevi kādu ziņu - pie mūzikas rakstiem, komentāros, piemēram, parādās, ka KRAMPĪ SARĀVĒJS dodas Amerikas turnejā, myspace ir izveidots lielisks profils (http://www.myspace.com/krampsarvjs). Šobrīd ( 2008. gada sākumā) vēstījums ir tāds, ka KRAMPĪ SARĀVĒJS tiecas uz lielajām deju grīdām, tā tagad ir elektronika, glamūrs un deju mūzika ( protams, tas viss atbilstoši KS izpratnei par pasaulē notiekošo)….. „

Tagadējos KS trekus Frīdvalds paralēli savai darbībai industrial vienībā DARBA DIENESTS taisa viens pats pie sevis mājās. KS vēstījums, lai arī laikmetīgs, formas ziņā saglabājies tāds pats, mainījies tikai skanējums un tagad jau tiešām to drīzāk varētu uzskatīt par puslīdz nopietnu projektu konceptuālā ziņā.

Info: Frīdvalds/ maijs 2008

DISKOGRĀFIJA

1994 - KRAMPĪ SARĀVĒJS „izlase ’91 – ‘93”, kasete/ pašu izdots;

1995 – dziesmas „Cihrulis” un „Žaņa runču pēdējās dienas” izlasē „Sons Of A Bitch 2”, kasete/ O prod.

FOTO