(Smiltene, 1995 - 1997)

SASTĀVS

Jānis – ģitāra, vokāls;

Madis – ģitāra; bungas

Armands – bass;

Andris – bungas;

Edijs – bass.

BIOGRĀFIJA

Grupa ALERĢIJA, kuru laikam var uzskatīt par pirmo Smiltenes neatkarīgās mūzikas grupu, tika dibināta 1995. gada pavasarī. Sākotnējais sastāvs: Jānis – ģitāra, vokāls, Madis – ģitāra, Armands – bass un Andris – bungas. Tikai vienam vai diviem no grupas dibinātājiem bija interese par alternatīvo mūziku, bet pārējie  (ar interesēm par dažādu mūziku – sākot no repa līdz popmūzikai un džezam) tika sameklēti no draugu vidus. Konkrēts stils, kādā spēlēt, nebija izdomāts, bet bija skaidrs, ka gribam spēlēt alternatīvu mūziku un pieturēties pie tādas underground mūzikas ideoloģijas, kādu propagandēja Tornis, ar kura dažiem cilvēkiem bija nodibināti kontakti. Pašiem tajā laikā vēl trūka informācijas, lai konkrētāk raksturotu savu mūziku, bet drusku vēlāk citi to dēvēja gan par alternatīvo popmūziku ar fūzētām ģitārām, gan par kaut ko līdzīgu agrīnajam britu pankrokam. Dziesmu teksti bija tikai latviešu valodā un pārsvarā par sociālām vai politiskām tēmām. Tajā laikā tuvākās mums zināmās underground grupas atradās tikai Rīgā, kas toreiz likās pārāk tālu no Smiltenes. Tādēļ pirmos koncertus organizējām bez citu grupu piedalīšanās. Pirmais koncerts notika 1995. gada 31. augustā Smiltenes kultūras namā, kura vadība tajā laikā bija ļoti pretimnākoša. Par lielu brīnumu, uz šo koncertu atnāca kādi 30 cilvēki, un tas, pilsētai ar 6000 iedzīvotājiem, kurā bija ne vairāk par pāris neatkarīgās mūzikas drīzāk klausītājiem, nevis faniem ir diezgan daudz. Koncertu varējām uzskatīt par izdevušos, un tas deva entuziasmu, ka kaut ko spējam paveikt. Spēlēšana ārpus Smiltenes gan joprojām tika uzskatīta par diezgan tālu sapni, bet visiem bija skaidrs, ka jāturpina spēlēt un jānodibina kontakti ar kādas citas pilsētas grupām, kuras varētu uzaicināt piedalīties kādā koncertā. Līdz 1995. gada beigām nospēlējam vēl dažus koncertus Smiltenē. Uz vienu no tiem uzaicinājām arī Jelgavas grupu WITH CUT, kura tikko bija izdevusi kaseti un nedaudz paspīdējusi arī oficiālajā Latvijas mūzikas presē, bet nezināmu iemeslu dēļ viņi līdz Smiltenei tā arī neatbrauca. Uz vienu no šiem koncertiem atnāca gandrīz simts cilvēku, taču tam par iemeslu bija vidusskolas sarīkojumā pārāk agri beigusies diskotēka, kā rezultātā visi tusēt gribošie jaunieši atnāca uz mūsu koncertu kultūras namā. Gadu mijā iepazināmies ar Saimonu un Māru, kuri tobrīd dzīvoja Valmierā, un Saimons nesen bija izdevis „Peasants With Pichforks„ LP. No Saimona uzzinājām, ka Valmierā ir vairākas punk grupas, no kurām viena – Ņeļudi – pat izdevusi kaseti. Aptuveni tajā pašā laikā no rajona laikraksta arī uzzinājām, ka Valkā ir viena death metal un viena klasiskā roka grupa, ar kurām varētu kopā satusēt. Tas viss beidzās ar tajā laikā vislielāko koncertu Smiltenē, kad 1996. gada martā vienā no galvenajiem Smiltenes bāriem/restorāniem notika 5 grupu koncerts, kur bez ALERĢIJAS spēlēja arī Head On Shoulders (Valmiera, punk), Backtalk (Valmiera, rapcore), Sacrelige(Valka, death metal) un vēl viena Valkas grupa bez nosaukuma, kas spēlēja aptuveni Jimi Hendrix stilā. Bāra/restorāna vadību manāmi šokēja Valmieras jaunieši ar grebenēm, un mēs, kā koncerta organizētāji tikām pat brīdināti ar policijas izsaukšanu, bet viss noritēja bez starpgadījumiem. Likās, ka nu maisam gals ir vaļā un sāksies aktīvāka spēlēšana koncertos gan citās pilsētās, gan arī Smiltenē, jo pasākumus Smiltenē varētu taisīt biežāk, ja uz tiem ierastos arī publika no kaimiņu pilsētām. Taču tuvāko 2 mēnešu laikā no grupas aizgāja divi dalībnieki – Armands un Andris. Vienu brīdi jau likās, ka grupa tā arī beigs pastāvēt, jo nebija neviens, kurš spēlētu šo cilvēku vietā. Taču tad izdomājām tādu risinājumu, ka Madis turpmāk spēlēs bungas, bet basu tikko atrasts basģitārists Edijs. Madis bija tikai dažas dienas kā sācis mācīties bungas, kad no Rīgas pienāca vēstule no Andžoņa (manu telefona numuru bija pazaudējis, tādēļ piezvanīt nevarēja), ka Dambis no Torņa dabūjis mūsu pirmo koncertierakstu un ielicis vienu dziesmu gadskārtējā izlasē „Odekolons”. Turklāt viņš vēlas, lai mēs esam starp trijām grupām (kopā ar Drazza un Yulunga), kas pēc dažām dienām  Rīgā spēlēs izlases prezentācijā klubā „Mad Mix”, un afišas jau esot sadrukātas un izlīmētas. Nebija cita varianta – tāda izdevība bija jāizmanto. Koncerts mums pavēra jaunus apvāršņus un sapratām, ka varam spēlēt arī Rīgā ( līdz tam visi koncerti bija tikai Smiltenē), taču mūsu uzstāšanās bija ļoti slikta, ar daudzām kļūdām, jo bundzinieks vēl īsti nebija apguvis minimālās spēlēšanas prasmes. Turpmākais 1996. gads grupai bija ļoti veiksmīgs. Spēlējām daudzus (gandrīz katru mēnesi) koncertus Valmierā (Saimona un Māras mājas pagrabā vai pagalmā), uzstājāmies arī palielā alternatīvo un smago grupu koncertā Valkā, kā arī lielā Igaunijas dažādu stilu jauno grupu festivālā „Raudtee Rock” Valgā (Igaunija), kā arī paši organizējām koncertu Vidzemes ciematā netālu no Smiltenes, kurā spēlēja daudzas Valmieras grupas un Sirke no Rīgas. 1996. gada maijā Andžons mūs ierakstīja Torņa studijā Rīgā, kā rezultātā paši izdevām 9 dziesmu kaseti ar nosaukumu „Kas vajadzīgāks mūsu sabiedrībai?”. Atsauksmes par to underground presē bija ļoti dažādas – no ļoti slavinošām līdz izcili negatīvām. Septembrī grupas līderis Jānis sāka studēt Rīgā, taču mēģinājumi neapstājās – tie notika nedēļu nogalēs. Sapratām, ka mūsu dziesmas ir pārāk vienveidīgas un mēģinājām ieviest nedaudz dažādības, taču traucēja tas, ka pietrūka spēlētprasmes. 1997. gadā Smiltenē Andra Vilkasta studijā ierakstījām 7 dziesmu kaseti „Gods kalpot Latvijai!”, kurā teksti jau ir politiski asāki, radikālāki un tajā pašā laikā arī depresīvāki. Viena no šīm dziesmām vēlāk tika iekļauta Vācijā iznākušajā pasaules punk izlasē „Punk Rock Makes The World Go Round” izlasē CD/LP formātā. 1997. gadā sākumā nospēlējām dažus palielus koncertus (Smiltenes kultūras namā festivāls „Nesamākslotās jūtas”, Valmieras ģimnāzijā un Cēsu Draudzīgā Aicinājuma ģimnāzijā), taču vienlaicīgi jutām, ka sākam sevi izsmelt. Edijs bija nolēmis braukt uz kādu laiku strādāt uz Somiju, Madis izlēma, ka turpmāk nevēlas spēlēt bungas…

Tapa skaidrs, ka Smiltenē jaunu sastāvu savākt neizdosies un tika paziņots par ALERĢIJAS izjukšanu. Kā pēdējais koncerts 1997. gada maijā tika nospēlēts „Odekolons” izlases prezentācijas koncertā Ķīpsalas „Robinsonā”, kurā piedalījās daudzas grupas un kurš kļuva bēdīgi slavens ar Rīgas punk grupu Cui-Cui un Kus-Kus pievēršanos atklātai nacisma propagandai un divu valmieriešu (līdz tam viņu draugu) piekaušanai pēc koncerta, par iemeslu minot viņu grupu dziedāšanu angļu valodā.

Info: Jānis Reinsons/ aprīlis – 2008

DISKOGRĀFIJA

1996 – ALERĢIJA „Kas vajadzīgāks mūsu sabiedrībai?”, kasete, 9 dziesmas/ pašu izdots;

1996 - dziesma Zudusī laime izlasē ODEKOLONS ’95, kasete/ HUBB;

1997 - ALERĢIJA „Gods kalpot Latvijai!”, kasete, 7 dziesmas/ pašu izdots;

1997 - dziesma Jūs izlasē ODEKOLONS 1996, kasete/ HUBB;

1997 - dziesma Jaunie civilizācijas sasniegumi pasaules punk izlasē PUNK ROCK MAKES THE WORLD GO ROUND, CD/LP/ Teenage Rebel Records (Vācija).

FOTO